Latvijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaka par korupcijas gadījumiem ne tik daudz likt cietumā, cik noteikt pienākumu pēc tam atlīdzināt nodarīto kaitējumu. N.Vilnītis uzskata, ka korupcijas gadījumi jāvērtē ne vien pēc tā, cik bargiem jābūt sodiem no krimināltiesību viedokļa. Ir gadījumi, kad atbildībā par koruptīvu darbību akcents liekams uz zaudējumu atlīdzības principu. «Man liekas, ka atsevišķos gadījumos, kad sodi, kas noteikti Krimināllikumā, no krimināltiesiskā aspekta varētu būt arī ne tik nesamērīgi lieli, mēs varētu izmantot civiltiesisko zaudējumu piedziņas mehānismu vai, piemēram, konfiscēt mantu, un ar to viss beidzas. Vai arī iet tādu ceļu, kādu iet, ja nekļūdos, Francija, kur, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu, tiek noteikts kaitējums konkrētas summas apmērā un tiesa pamatoti uzliek sodu. Tā nav konfiskācija,» tā N.Vilnītis. Viņš pieļauj – lai paliek arī cietumsods, bet lai notiesātajam ir laiks atstrādāt valstij nodarīto. Lai nav tā, ka viņš tikai sēž cietumā uz nodokļu maksātāju rēķina un sabiedrībai nav labuma. «Otrs – konkursi… Arī šajā sfērā, ja pieņemti prettiesiski lēmumi, ja rīkots konkurss un bijuši kukuļošanas fakti, personām, kas pieņēmušas nelikumīgus lēmumus, jāparedz kaitējumu atlīdzināt. Lai tie, kas tādus lēmumus pieņem, vispirms piecreiz preventīvi padomā, vai viņi grib to darīt vai ne. Te būtu ideja – ne tik daudz likt cietumā, cik noteikt par pienākumu pēc tam atlīdzināt nodarīto kaitējumu,» saka KNAB vadītājs.
Rosina atslogot cietumus
00:01
08.05.2009
39