Valdība pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājuma drīzumā varētu piedāvāt pašvaldībai apvienot Jelgavas Amatniecības vidusskolu un Jelgavas Amatu vidusskolu vienā mācību iestādē, kas kļūtu par Zemgales arodapmācības centru. Ja valdība apstiprinās ministrijas plānu un pašvaldība piekritīs, jaunais modelis varētu stāties spēkā ar nākamo mācību gadu.
Pašlaik ministrijā vēl top profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma, kuru decembra sākumā paredzēts virzīt izskatīšanai valdībā. Tā paredz vairāku IZM padotībā esošu reģionālo kompetenču centru veidošanu. Jelgavā, kur pašlaik ir divas amatu vidusskolas ar līdzīgu darbības veidu, varētu būt viens no centriem, «Ziņām» skaidroja IZM profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktores vietniece Ilze Brante. Abām skolām arī paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums renovācijai un aprīkošanai. Kā zināms, Jelgavas Amatu vidusskola ir pašvaldības mācību iestāde, bet Amatniecības vidusskola – valsts, taču, kā norāda I.Brante, abas skolas varēšot apvienot vien tad, ja pašvaldība tam piekritīs. Neviena netikšot likvidēta, vien būšot apvienota administrācija, kopīgi plānots mācību process un attīstības projekti. Turklāt nākotnē arodizglītības iestādes paredzēts nodot pašvaldībām, valstij finansējot tikai pedagogu algas, par ko ministrija jau pirms laika esot sākusi sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza «Ziņām» uzsvēra, ka par savas skolas apvienošanu ar vēl kādu var lemt tikai pašvaldība, bet, tā kā nav saņemts ministrijas ieceres izklāsts, pilsēta savu vērtējumu par to nevarot sniegt. Arī kādu mācību iestādi nodot pašvaldībai iespējams, tikai vienojoties par pieņemamiem finansiālajiem nosacījumiem. «Jau pirms trim gadiem Igaunijā redzēju, ka šādi centri ļoti labi darbojas. Tā būtu iespēja pilnveidoties,» Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere teic, ka konceptuāli šādām pārmaiņām skola neiebilstu, taču par tām, protams, nelemšot pašas mācību iestādes. Arī citu valstu piemēri liecinot, ka, veidojot reģionam kopīgu eksaminācijas centru, kopīgi piesaistot ES līdzekļus, iespējams nodrošināt augstāku kvalitāti. I.Brante atzina, ka arī Zaļenieku arodvidusskola varētu kļūt par jaunveidojamā kompetenču centra filiāli, bet cits variants to pieļauj nodot pašvaldības pārziņā. Aģentūra LETA, atsaucoties uz optimizācijas programmas projektu, ziņo, ka no Latvijas 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 31, to skaitā 11 kompetenču centrus, savukārt pašvaldībām plānots nodot 18 skolas, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.
