Līdz 14. februārim Jelgavā skatāma izstāde «Divi, kuri izaudzējuši koku priekam».
Uz Jelgavu atceļojuši mākslinieces Marutas Raudes gleznojumi uz koka un porcelāna rotas, kas līdz 14. februārim skatāmas izstādē «Divi, kuri izaudzējuši koku priekam» modes namā «Tēma».Kā pastāstīja māksliniece, izstādes galvenais vēstījums ir prieks. «Es cenšos producēt pozitīvas izjūtas, pozitīvu mākslu, jo visiem jau pietiek visa kā nejauka. Vēlos vairot pozitīvo,» teic M.Raude. Izstādē redzams, ka brošiņas noformētas neierasti – uz maziem spilventiņiem un koka dēlīšiem. Šāda ideja radusies, jo broša lietojama kā rota, bet novietota uz spilventiņa – kā mākslas darbs. «Tai nav jāstāv kastītē, kur to neviens neredz, kā arī visas rotas nekad nevar uzlikt,» skaidro māksliniece. Viņa piebilst, ka tā ir arī kompozīcija, – uz spilventiņiem novietotās brošas, saliekot kopā, veido vienotu kompozīciju.Māksliniece atklāj, ka viņai darbos tīk kombinēt dažādus materiālus, – arī šajā izstādē redzamajām gleznām pievienotas mazas porcelāna bumbiņas. «Tas papildina viens otru,» piebilst M.Raube.Katru gadu māksliniece sarīko vismaz vienu personālizstādi un piedalās grupu un «žūrētās» izstādēs. Viņas darbi atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, «Powerhouse» muzejā Sidnejā (Austrālija), Mersinas Jaunās mākslas muzeja kolekcijā (Turcija), privātkolekcijās Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV, Honkongā. 2007. gada aprīlī piedalījusies starptautiskā vizuālo mākslu simpozijā Turcijā un Kiprā.M.Raude dzimusi Varakļānos, Madonas rajonā, bet zinības smēlusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Dizaina grafikas nodaļā ieguvusi bakalaura, kā arī mākslas maģistra grādu. Māksliniece darbojas Latvijas Mākslinieku savienībā un Latvijas Jauno mākslinieku apvienībā. M.Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas 2002. gadā izdotajā grāmatā «500 Teapots. «Contemporary Explorations of a Timeless Design», apgleznotie šķīvji minēti angļu autora Paula Skota grāmatā «Painted Clay», bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana izdevumos «The Ceramic Surface» and «Ceramic Narratives».
