Savas skaisti zīdainās spalvas dēļ Jorkšīras terjeri jau sen ieguvuši nedalītu suņu mīļotāju atzinību un kļuvuši par pasaulē vispopulārāko mazo suņu šķirni.
Savas skaisti zīdainās spalvas dēļ Jorkšīras terjeri jau sen ieguvuši nedalītu suņu mīļotāju atzinību un kļuvuši par pasaulē vispopulārāko mazo suņu šķirni. Aptaujājot pilsētas veterinārās klīnikas, noskaidrojām, ka Jelgavā mīt tikai viens Jorkšīras terjers. Taču šā mazā suņuka skaistums un vēl dažas citas šīs šķirnes pārstāvju labās īpašības varētu priecēt daudzus suņu mīļotājus, ja vien kucēns nemaksātu tik dārgi.
Jelgavniecei Sandrai suņi ir bijuši visu mūžu, un nesen viņa nolēma, ka laiks iegādāties suni, kas piemērots viņas nelielajam dzīvoklim. «Ievācu informāciju par daudzām mazo suņu šķirnēm, un pats piemērotākais dzīvoklim man likās Jorkšīras terjers, jo šo suņuku nevajag vest laukā pastaigāties, viņš nemet spalvu un viņam nav specifiskās suņa smakas. Turklāt Jorkšīras terjeru var mierīgi atstāt mājās vienu pašu un viņš visu dienu neskums un negaudos, kā to dara daudzi citi sugas brāļi. Man ļoti jauki likās tas, ka varēšu savam sunim matos siet dekoratīvās lentītes,» stāsta Sandra.
Lai aplūkotu Jorkšīras terjerus, Sandra kopā ar draugu Mārtiņu devās uz suņu izstādi, kur burtiski no pirmā acu uzmetiena iemīlējās Jorkšīras terjeros. «Izstādē bija nopērkams tikai viens kucēns – nepilnus trīs mēnešus vecs Jorkšīras terjeru puika par 900 dolāriem. Sākumā bijām domājuši, ka pirksim kucīti, lai ar laiku atpelnītu suņukā ieguldītos līdzekļus, taču nedaudz apdomājāmies un tajā pašā dienā nopirkām Marko,» atceras Sandra un piebilst, ka kucīte gan maksātu vēl dārgāk – apmēram 1200 dolāru.
Tā kā Sandras Jorkšīras terjera kucēna māsas vārdiņš ir Mary May Queen, tad arī viņas ciltsrakstos bija nepieciešams ierakstīt pietiekami garu vārdu – tā mazais suņuks kļuva par Marko May King.
Par Marko uzvedību Sandra ir ļoti pārsteigta, jo iepriekš viņas priekšstats par maza auguma šuneļiem bija diezgan slikts. «Man likās, ka mazie suņi ir bailīgi, dumji, izklaidīgi un turklāt rej pārāk daudz un bez jēgas, taču Marko ir pavisam citāds. Trīs mēnešus vecais Jorkšīras terjers ir ļoti apdomīgs, nopietns, gudrs un pirmajā dienā, ieradies jaunajās mājās, pat ne reizi neiesmilkstējās, bet uzreiz sāka iejusties un apzināt savu teritoriju. Arī uzrāpties uz dīvāna viņš iemācījās jau pēc pirmās reizes, kad parādījām viņam, ka tas izdarāms, par pakāpieniem izmantojot spilvenus,» stāsta Sandra.
Marko jau pirmo reizi ir apmeklējis Jorkšīras terjeru frizētavu Rīgā, kur viņam apgrieztas ausu spalvas, kas jādara regulāri. Pagaidām kucēna apspalvojums nav garš, tādēļ arī nav lielu rūpju ar viņa ķemmēšanu un mazgāšanu. Taču ar laiku tas būs jādara bieži un ļoti rūpīgi, jo Jorkšīras terjeru galvenā rota ir kažoks – šim suņukam nekrīt ārā spalvas, un tās aug visu dzīvnieciņa mūžu, ar laiku stiepjoties līdz zemei. Jorkšīras terjera apspalvojuma kopšanai nepieciešami speciāli, diezgan dārgi šampūni un balzami, arī barība jādod īpaša un jāpērk speciāli paliktnīši vai kaķu smiltis dabisko darīšanu nokārtošanai.
***
Ginesa rekordu grāmatā reģistrēts Jorkšīras terjers, kas bija tikai nedaudz lielāks par sērkociņu kārbiņu un svēra 113 gramu! Parasti Jorkšīras terjeri ir nedaudz mazāki par vidēja lieluma kaķi.
Jorkšīras terjeri prot labi uzvesties gan mājās, gan ciemos, viņus var ņemt līdzi pat uz koncertiem un teātra izrādēm. Šiem sunīšiem nepiemīt daudzu sīkāku suņu histēriskums un lielummānija.
Jorkšīras terjeri dzīvo 16 – 18 gadu.
Popularitātes bumu šis mūsdienās tik ļoti iemīļotais sunītis baudīja karalienes Viktorijas laika (1837 – 1901) Anglijā, kad īstas lēdijas parādīšanās sabiedrībā bez sava luteklīša Jorkšīras terjera bija vienkārši nepieklājīga. Šķirne ir ļoti populāra mūsdienu Eiropā – šie suņuki ir slavenajai krievu baletdejotājai Maijai Pļiseckai un dziedātājai Gaļinai Višņevskai, aktieriem Silvestram Stallonem un Žanam Polam Belmondo, F-1 pilotam Mihaelam Šūmaheram un daudzām citām slavenībām.
Beļģijā Jorkšīras terjeri esot tik ļoti iemīļoti, ka restorānā viesmīlis vispirms pienes barības trauciņu sunītim un tikai tad apkalpo viņa saimnieku.
Raksturīgo tēraudaini zilgano krāsu Jorkšīras terjers iegūst tikai trīs mēnešu līdz gada vecumā, bet kucēni piedzimst melni. Izstādēs šo sunīšu kažoku raksturo neparasti cēli, sakot, ka tie ir veczelta (purniņš) un vecsudraba (no pakauša līdz astes galiņam) krāsā. Pēc sastāva Jorkšīras terjera zīdainais kažociņš līdzīgs sievietes matiem, šiem suņiem nav pavilnas, tāpēc to sabiedrībā labi jūtas pat alerģiski cilvēki.
Jorkšīras terjera plusi: suns ir enerģisks, jautrs, dzīvespriecīgs, uzticīgs, mīļš, gudrs, komunikabls, apveltīts ar labu veselību, to var visur ņemt līdzi, un par šo dzīvnieciņu nav jāmaksā nodoklis.
Ar Jorkšīras terjera kopšanu saistītās grūtības: reizi 10 dienās jāmazgā, katru dienu jāķemmē, kažoka kopšanai nepieciešama ļoti laba kosmētika.
