Daudz spriests par dažādām masonu organizācijām, kuru biedri gatavi cits citu aizstāvēt ar zobiem un nagiem.
Daudz spriests par dažādām masonu organizācijām, kuru biedri gatavi cits citu aizstāvēt ar zobiem un nagiem. Nereti pie šīm organizācijām tiek minēti arī Rotari klubi, taču patiesībā to pārstāvji par galvenajām uzskata sabiedrības, nevis savas intereses. Arī Jelgavā jau piekto gadu pastāv Rotari klubs, un pašlaik tajā ir 33 biedri – pilsētā un pat valstī pazīstamas personas. Tāpēc lasītājiem piedāvājam ielūkoties svinīgā un tai pašā laikā saviesīgā kluba prezidenta maiņas pasākumā.
Rotari klubi ir visās pasaules valstīs, izņemot musulmaņu zemes, un par galveno uzdevumu tie uzskata palīdzību sabiedrībai. «Arī mums ir bijuši biedru kandidāti, kas nākuši ar domu – kā es te šeptēšos –, bet tā nedrīkst, sabiedrības interesēm jābūt augstāk par savējām,» kluba koncepciju skaidro Jelgavas Rotari kluba jaunais prezidents Āris Bišers. Kopš 1998. gada, kad Jelgavā izveidojās šis klubs, pie vadības stūres pabijuši pieci vīri, un pagājušajā nedēļā pienāca kārta jaunam – Ā.Bišeram. Līdz tam veselu gadu lielajā amatā bija SIA «Jelgavas ūdens» direktors un deputāts Jānis Laizāns, kas labprāt stāsta par savas prezidēšanas laikā paveikto.
«Noslēdzām sadarbības līgumu ar Alkamo Sicīlijā, turklāt 5. aprīlī oficiāli tika atklāta Auces slimnīca, kas bez Rotari kluba ieguldījuma nebūtu tapusi. Nav gan zināms, vai uzbūvētais patiešām tiks izmantots kā slimnīca, varbūt tur taps rehabilitācijas centrs. Lai nosauktu visus labdarības pasākumus, kuros piedalījāmies, vajadzētu ilgu laiku. Esam centušies palīdzēt visiem, kas to lūguši. Žēl, ka daži aizmirsuši pat paldies pateikt,» atzīst J.Laizāns.
Bet nu pietiek par nopietnām lietām – laiks pastāstīt par jauko pagājušās piektdienas vakaru firmas «Flora» direktora Māra Buša privātmājā Svētes krastā. Plašajā pagalmā drīz vien saradās tik daudz automašīnu, ka savlaicīgākie mājās braucēji bija spiesti ievizināties labi koptajā zālājā, lai apgrieztu savus spēkratus. Kā jau svinīgā pasākumā, lielākā daļa ieradās uzvalkos un kaklasaitēs, bet tie, kuriem tās bija palikušas mājās, prātā sāka pārcilāt iespējas, kur dabūt šo rotu. Par laimi, neviens īpaši neuztraucās par vaļējām kreklu apkaklītēm, un pēc svinīgā pasākumu, sēžoties pie galda, pazuda ne tikai kaklasaites, bet daži, piemēram, deputāts un pirmais Jelgavas Rotari kluba prezidents Viktors Valainis pat paspēja uzvalku nomainīt pret ērtiem džinsiem un T kreklu.
Lai neaizmirstu savu prezidentūras laiku, vecprezidents J.Laizāns tika pie īpašas piespraudes, kurā iestrādāts sīks dimantiņš, savukārt amata pārņēmējs saņēma ziedus un bučas no daiļā dzimuma pārstāvēm. Pēc pirmajiem tostiem ap milzīgo zupas katlu ātri vien izveidojās rinda – drīz vien visi slavēja gardo ēdienu, ko M.Bušam iemācījis gatavot kāds draugs dienvidnieks. Zupa tapusi paša rokām, jo, kā smejas «Floras» direktors, kas šogad no Rotari aizņemtības dēļ izstājies, «sievietes pie gatavošanas labāk nelaist – sabojās visu ēdienu».
Saviesīgajam pasākumam bija arī vairāki novērotāji, kas ik pa brīdim kādam pie galda sēdošajam piebikstīja, prasot savu tiesu. Galvenais «priekšnieks» M.Buša mājas pagalmā bija īru vilku suņa kuce Greta, kas stingrās ķepās turēja abu pārējo mājas sargu uzraudzību.
***
Māra Buša zupa dienvidnieku gaumē
Astoņi kilogrami svaigu tomātu, četri lieli baklažāni, gaļa (daudzums pēc katra gaumes), vēlams sīki nesagriezta un ar kauliņiem, lai iznāk, ar ko uzcienāt arī četrkājainos draugus, garšvielas. Galvenais, lai zupai netiktu pielikta ne pilīte ūdens. Minētais daudzums domāts kārtīgām svinībām, ieteicams pie dabas, bet visgaršīgāk iznāks, ja zupu gatavos milzīgā katlā, kas pakārts virs ugunskura.
