Plašais pasākumu cikls «Šī zeme ir mūsu» noslēdzās ar balli kultūras namā «Rota», atzīmējot paša nama 60. gadadienu.
Plašais pasākumu cikls «Šī zeme ir mūsu» noslēdzās ar balli kultūras namā «Rota», atzīmējot paša nama 60. gadadienu.
Par nama un rajona kultūras centra vēsturi atmiņās dalījās Jelgavas rajona kultūras centra direktore Dzintra Zimaiša un zinātniskās bibliotēkas darbiniece Elza Mistere, kurai arī nācies vadīt rajona kultūras dzīvi.
1937. gadā vērienīgi Pļaujas svētki un milzīga lauksaimniecības izstāde notika tieši tai vietā, kur tagad ir «Rota» un cietuma ēkas. Izstāde aizņēma plašo laukumu, un tai tika uzcelti arī izstāžu paviljoni. Tagadējais kultūras nams «Rota» bija viens no tiem. «Rotas» nams noturējies arī kara laikā.
Pēc kara kādu laiku rajona kultūras nama vajadzībai izmantota ēka Sakņudārza un Raiņa ielas krustojumā, kur tagad atrodas 1. bibliotēka un «Zemgales Ziņu» redakcija. Kādu brīdi rajona kultūras nams bija arī tur, kur tagad ir kultūras nams «Rota» Garozas ielā. Rajona kultūras namu savulaik vadījušas Kate Odiņa, Vaira Dobele, Sarmīte Stankēviča, Silvija Kaufelde, bet vēl agrāk tā vadībā bijuši Egons Leopolds un Gustavs Kugrēns. 70. gados uzcēla plašo un lielo ēku Dobeles šosejā, kas kļuva par rajona kultūras namu un vienu no lielākajiem kultūras dzīves centriem Jelgavas rajonā un Zemgalē. Taču, mainoties valsts statusam un sākoties inflācijai, plašais nams Dobeles šosejā nonāca grūtībās. Tikmēr kultūras namu Garozas ielā pēc ilgas dīkstāves bija pārņēmis uzņēmums «Lauktehnika», kas to atjaunoja, uzposa un uzturēja, līdzekļus nežēlojot. Daudz kas (jeb gandrīz viss) no tā, kas tur ir tagad, sataupīts kopš «Lauktehnikas» laikā sarūpētā. «Lauktehnikas» klubu svinīgi atklāja 1983. gada oktobrī. Dz. Zimaiša bija šā nama vadītāja, kā viņa pati saka – vadījušas abas kopā ar Intu Englandi. «Lauktehnikas» klubā bijis daudz sirsnības un gaišuma, netrūka ne tehnikas, ne līdzekļu, ne ideju. «Viss bija,» saka Dz. Zimaiša. «Tie bija fantastiskākie laiki manā dzīvē.» Joprojām «Rotā» glabājas paprāva viesu grāmata.
Inflācija un pārmaiņas skāra arī «Lauktehniku», un tā savu klubu vairs nevarēja uzturēt. I. Englande izveidoja SIA, kas saimniekoja namā un neļāva tam panīkt. Tas bijis veiksmīgs izdzīvošanas solis.
«Tas bija izmisums un Intas varoņdarbs,» teic Dz. Zimaiša.
Tāds neizdevās ar namu Dobeles šosejā, un, kā uzskata E. Mistere, tā nolaišana būtībā ir noziedzība.
R. Pauls, būdams kultūras ministrs, nolēma izveidot valsts kultūras inspektoru tīklu. Tad Dz. Zimaiša atkal ķērās pie nama Garozas ielā, to pārņēma rajona padome, un tas kļuva par rajona kultūras namu «Rota». Tāds tas bija arī sestdien, kad svinēja jubileju.
Svinībās bija gan apsveikumi, gan mūzika un priekšnesumi. Priecājās visi, kas bija priecējuši apmeklētājus pasākumu ciklā «Šī zeme ir mūsu». Priecājās muzeja darbinieki, dažādu radošo kolektīvu pārstāvji, mākslinieki un mūziķi. Protams, arī paši «Rotas» vadītāji šoreiz varēja atpūsties. Vienīgi nama direktorei Intai Englandei nācās rosīties.
Nākotnē gaidāma administratīvi teritoriālā reforma. Kas pārņems kultūras namu? Vai tas vēl dzīvos? Vai tajā būs rosība? Kur paliks daudzie slavenie mākslas, deju, folkloras un muzikālie kolektīvi, kas tagad darbojas «Rotā»? Jautājumu daudz, bet skaidras atbildes nesīs laiks un valsts vadītāju lēmumi.
