Pārskatot vairāku Ozolnieku novada Ānes daudzdzīvokļu māju rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem un gada izdevumu atskaites, turienes iedzīvotāji pauž bažas, ka namu apsaimniekotāja SIA «Āne EP» dokumentos neatspoguļo patiesos tēriņus, turklāt atskaitēs minēta liela daļa darbu, kas nav veikti. Caurules nav mainītas gadiem, jumti kalpo kopš māju uzcelšanas, bet nolaistās kāpņutelpas uzskatāmi atgādina laikmetu, kad nami būvēti.
Rēķinus par SIA «Āne EP» pakalpojumiem Jaunatnes un citu Ānes ciemata ielu iedzīvotāji (desmit daudzdzīvokļu nami) saņem katru mēnesi. Tā kā dažādās adresēs prasītās summas par ūdeni un citiem pakalpojumiem būtiski atšķiras, kaut uzskaites sistēma vienāda, dzīvokļu īpašnieki pieprasījuši apsaimniekotājam sniegt informāciju par iepriekšējā gadā paveikto. Kaut arī likums paredz, ka tāda informācija mājas pārvaldniekam jāsniedz bez prasīšanas, āneniekiem šīs ziņas izdevies iegūt tikai pēc vairākkārtējiem lūgumiem. Jo vairāk cilvēku, jo lētāks ūdensSpriežot pēc SIA «Āne EP» sagatavotajiem rēķiniem, maksu par ūdeni neatkarīgi no patēriņa Ānē aprēķina pēc cilvēku skaita, nevis ūdens skaitītājiem. Piemēram, pērn novembrī Jaunatnes ielā 5 vienam cilvēkam par ūdeni bija jāmaksā 2,12 lati, bet par šo mēnesi Celtnieku ielā 4 no cilvēka prasīti tikai 74 santīmi. Kā redzams rēķinos, maksa par ūdeni arī nav konstanta – minētajā Jaunatnes ielā februārī no cilvēka prasīts 1,20 latu, bet maijā vairs tikai 1,12 latu. Neatkarīgi no tā, vai izmanto kopējo televīzijas antenu, «Āne EP» no katra dzīvokļa mēnesī iekasē 50 santīmu. Jaunatnes ielā 5 ir 60 dzīvokļu, bet tā sauktā kolektīvā antena nepieciešama vien kādiem pieciem mitekļiem, jo pārējie sagādājuši satelīttelevīzijas. Rēķināms, ka 2009. gadā no mājas par antenu apsaimniekotājam bija jāiekasē 360 latu, taču firmas sagatavotajā gada pārskatā redzams, ka ieņemts būtiski mazāk – vien 150,5 lati. Taču arī par šīs summas izlietošanu SIA «Āne EP» vadītājs Juris Ekmanis runā negribīgi: «Tā varētu būt, ka tik daudz iztērēts.» Kas tieši darīts, kam un cik maksāts, viņš nestāsta. Dārgas spuldzītes un rozetesJaunatnes ielas 5. nama izdevumu atskaitē redzams, ka koplietošanas telpās (kāpņutelpas, pagrabs) bojātās spuldzītes, rozetes un slēdžus «Āne EP» gada laikā mainījusi par 262 latiem, bet kaimiņmājā Jaunatnes ielā 3 tam tērēti 124 lati. «Ziņas» pārliecinājās, ka Jaunatnes ielas 5. mājā kāpņutelpas nekādus uzlabojumus nav piedzīvojušas jau daudzus gadus – gaismas slēdži un rozetes ir sen izrautas, bet spuldzīšu vietas tukšas. J.Ekmanis apgalvo, ka visi uzrādītie tēriņi ir pamatoti, taču izskaidrot, kādēļ tik daudz naudas gadā izlietots spuldzīšu sagādei, viņš nespēja un sarunu pārtrauca. Izbrīnu varētu raisīt arī firmas gada atskaitē redzamie tēriņi par kāpņutelpās izlietoto elektrību. Jaunatnes ielā piecstāvu namā katra kāpņutelpa ik mēnesi «nokurinājusi» piecus latus jeb aptuveni 70 kilovatstundu. Šaubas un neziņu par paveikto raisa vēl kāda izdevumu sadaļa – «Āne EP» nespēj izskaidrot, kā tai izdevies gadā iztērēt teju 400 latu, iekļaujot tos atskaites ailītē «Koplietošanas telpu logu, durvju un ventilācijas lūku apsekošana». Jāpiebilst, ka no 8316 latu ieņēmumiem izdevumi veido tikai 3538 latus, turklāt nepilnu tūkstoti latu no šīs summas «Āne EP» paņēmusi sev kā «pārvaldnieka administratīvos izdevumus», bet 133 latus iekasējusi kā «pārvaldnieka peļņu». Tādējādi rēķināms, ka aptuveni trešā daļa visas iztērētās naudas samaksāta par to, lai pārvaldnieks māju apsaimniekotu.Nauda nonāk kopējā katlāJ.Ekmanis atzīst, ka lielākā daļa iekasētās naudas aiziet darbinieku algās, taču nepiekrīt, ka māju labā nekas nav darīts. «Cilvēki jau redz tikai kāpņutelpas, tāpēc domā, ka neko nedarām,» viņš nosaka, taču uz lūgumu nosaukt konkrētus veikumus pērnajā gadā neatbild. Pirms diviem gadiem Jaunatnes ielā 5 pagrabā esot izolētas apkures caurules, pēc brīža viņš atceras. Taču iedzīvotāju izrādītais pagrabs liecina, ka tur karstais ūdens aizvien cirkulē pa «kailām» caurulēm, ziemā sildot pagrabtelpu, nevis dzīvokļus.Iedzīvotāji bažījas – ja apsaimniekotājs mānās, pat uzskaitot tēriņus par neesošu spuldzīšu maiņu, būtiskākus uzlabojumus laikam gan nesagaidīt. Nami tālajā 1978. gadā celti no dzelzsbetona blokiem, dažs balkons jau ļodzoties, vajadzētu pārbaudīt armatūras stāvokli un bloku šuves, taču «Āne EP» neko tādu nesola. Iepriekš pirms publikācijas par apkures problēmām J.Ekmanis «Ziņām» atzina, ka visa no desmit daudzdzīvokļu mājām iekasētā nauda (par apkuri, ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem un apsaimniekošanu) nonāk kopējā katlā. Atkarībā no tā brīža vajadzībām kopējais budžets tiekot arī tērēts. «Ja nesamaksāsim piegādātājiem, mājas var palikt bez apkures, jo ir daudz parādnieku,» J.Ekmanis teic – katras mājas naudu nevarot uzskaitīt un tērēt atsevišķi lielā parādnieku skaita dēļ. Nav līguma ar dzīvokļa īpašniekuTādu rīcību par nelikumīgu sauc Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas juriskonsulte Kristīne Fomina. Normatīvi paredz, ka ikkatras mājas ieņēmumi jāuzskaita atsevišķā bilancē un jāizlieto konkrētai mājai. Ar katru dzīvokļa īpašnieku jābūt noslēgtam ēkas pārvaldīšanas līgumam, to paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Jaunatnes ielā saka – nekādus līgumus pēdējos desmit gadus nav redzējuši.
