Ne vienā vien Jelgavas dārzā zied rozes, taču retais to īpašnieks zina, ka šīs puķes mūsu pilsētu izdaiļo jau 375 gadus.
Ne vienā vien Jelgavas dārzā zied rozes, taču retais to īpašnieks zina, ka šīs
puķes mūsu pilsētu izdaiļo jau 375 gadus.
1576. gadā Jelgava ieguva savu pārvaldi, satversmi un pilsētas nosaukumu – Mitau. Tika atvērtas pirmās skolas un celtas baznīcas. 1587. gadā pēc G.Ketlera nāves hercogisti mantoja viņa dēli – Fridrihs un Vilhelms. Vecākais dēls Fridrihs 1600. gadā apprecējās ar Pomerānijas princesi Elizabeti Magdalenu. Princeses specialitāte bijusi lopkopība un dārzkopība, un tai viņa arī šeit veltījusi īpašu uzmanību. Mītavā Elizabetei Magdalenai piederējis liels dārzs, kurā hercogienei audzēti dārzeņi, ārstniecības augi, arī zemenes un mežrozes. Daļa no šo augu sēklām saņemtas no Rīgas, bet galvenokārt ievestas no ārzemēm. No Rīgas sēklas un potzari ievesti tās posmā no 1618. līdz 1624. gadam. Dārznieki Pauls un Anna Egloffs ieveduši un hercogienes dārzā audzējuši holandiešu rozes, provincrozes, vīnogas, cipreses, rozmarīnu un citus augus. Tie tikuši iestādīti un audzēti pie vācu Trīsvienības baznīcas – Katrīnas un Upes ielu ielokā izveidotajā dārzā. Diemžēl šie stādi tā arī īsti neieaugās, jo 1625. gadā tos nopostīja plūdi un zviedru karaspēka iebrukums pilsētā. Tikai pēc 1638. gada, kad hercogs Fridrihs atteicās no hercogistes pārvaldīšanas un viņa vietā nāca brāļa dēls Jēkabs, hercogistē un pilsētā atkal uzplauka saimnieciskā dzīve. Hercogs Jēkabs 1636. gada 12. jūnijā, būdams vēl ārzemēs, sūtīja hercogienei vēstuli no Parīzes un rakstīja, ka Amsterdamā pasūtījis dārza vajadzībām sēklas un potzarus. Šos augus hercogiene izdalīja gan Jelgavas, gan Dobeles dārziem.
Iepretim vecajiem Trīsvienības baznīcas mūriem, saulainā un vēja aizsargātā vietā kādreiz bijis hercoga «Mazais dārzs», tieši tur arī pirms 375 gadiem bija iestādītas no Holandes atvestās senās dārza rozes.
