Ja nu reiz esat atbraukuši uz Papi, tad noteikti jāapskata arī Papes ezers un tajā uzstādītais putnu novērošanas tornis.
Ja nu reiz esat atbraukuši uz Papi, tad noteikti jāapskata arī Papes ezers un tajā uzstādītais putnu novērošanas tornis.
Ezera kopējā platība ir 1205 hektāri, taču tas ir ļoti aizaudzis un pārpurvojies. Tādēļ ezera atklātās virsmas platība ir tikai aptuveni septiņsimt hektāru.
Papes ezers ir valsts zooloģiskais liegums. Rudeņos un pavasaros tur ir svarīga atpūtas vieta daudziem ūdens putniem, bridējputniem un zvirbuļveidīgajiem šīs sugas īpatņiem. Ezerā ir arī daudzu putnu ligzdošanas vieta. Ornitoloģiskais liegums šeit izveidots jau 1977. gadā, lai aizsargātu ligzdojošos un caurlidojošos putnus. Migrējošie putni tur tiek arī uzskaitīti un gredzenoti.
Ezerā uzbūvēto novērošanas torni ir viegli pamanīt jau pa labu gabalu, vēl jo vairāk tādēļ, ka pirms tā ir uzstādītas norādes un atgādinājumi par to, kā šajā vietā jāuzvedas. Dodoties pa to pašu ceļu garām robežsargu bāzei uz jūras pusi, var nokļūt līdz Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta ornitoloģiskajam stacionāram, kas ir iekļauts arī Eiropas nozīmīgāko putnu novērošanas vietu sarakstā. Aptuveni pēc puskilometra jūras pusē var pamanīt arī putnu murdu stabus, nelielu torni un koka mājiņas. Tiesa gan, pašlaik stacija visticamāk būs slēgta, jo ornitologi tajā strādā putnu migrācijas laikā rudenī.
Interesants ir arī Nidas sūneklis Papes ezera tuvumā pie putnu novērošanas torņa. Tas sākas aiz kāpām un ir vienīgais purvs Latvijā, kas atrodas tieši jūras krastā. Purva kūdras apakšējie slāņi atrodas zem jūras līmeņa – arī šāda parādība nekur citur Latvijā nav novērojama.
Bet ne tikai Pape var saistīt uzmanību šajā Liepājas rajona pusē. Interesanti ir ielūkoties arī citviet Rucavas pagastā. Tajā viens no interesantākajiem un runā, ka arī «veselīgākajiem», apskates objektiem ir Leju svētavots. Tas atrodas netālu no Muižas kalna un ir seno kuršu upuravots. Pētnieki uzskata ka šis, lielākais no Rucavas pagasta avotiem, jau izsenis bijis kulta un dziedniecības vieta. Līdzās aug Latvijas kuplākā ieva, kuras resnākais stumbrs ir gandrīz divus ar pusi metrus plats, bet saaugušās atvases veido birzi ap avotu. Apmeklētāju ērtības labad virs avota uzbūvēts jumts un tiltiņi.
Piļu un baznīcu cienītāji Rucavā varēs apskatīt evaņģēliski luterisko baznīcu, kas celta laikā no 1872. līdz 1874. gadam. Tajā ir interesanti mākslas priekšmeti – altārgleznas un 1936. gadā būvētās ērģeles.
