Rudenī zivju resursu valsts uzraudzības dienesta vīriem aktīvi jādarbojas, lai novērstu nelikumīgas zvejas gadījumus.
Rudenī zivju resursu valsts uzraudzības dienesta vīriem aktīvi jādarbojas, lai novērstu nelikumīgas zvejas gadījumus. Viņu uzraudzībā ir reģions, kurā ietilpst Jelgavas, Bauskas, Dobeles rajons.
«Rīki, ar kuriem nelikumīgi ķer zivis, ir dažādi,» stāsta Jelgavas reģiona ūdens bioloģisko resursu aizsardzības vecākais inspektors Jurijs Skribāns. «Tie ir gan tīkli, gan murdi, pašausti mazizmēra jeguta tīkli («televizori»), žebērkļi un cemmerāķi. Pats barbariskākais veids ir zvejošana ar elektroaparātu, t.i., zivis saņem strāvas impulsus, pēc kā nespēj radīt pēcnācējus, cieš ūdens biofauna.»
«Ar šo gadu ir ieviests labojums Kriminālkodeksā,» saka Bauskas rajona ūdens bioloģisko resursu aizsardzības inspektors Ints Roze. «Par zivju ķeršanu ar impulsiem draud bargs sods. Tagad šādu maluzvejnieku var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai soda naudu 50 mēnešalgu apmērā.»
Ziemā, pastiprinoties salam un ledum kļūstot biezākam, kā arī palielinoties sniega kārtai uz tā, pamazinās skābekļa daudzums ūdenī un zivis sāk smakt. To izmanto maluzvejnieki un cērt āliņģus. Zivis, sajūtot skābekļa pieplūšanu, metas elpot, ko arī izmanto maluzvejnieki, ar žebērkļiem un cemmerāķiem mēģinot iegūt sev lielāku lomu. Protams, daudzas zivis tiek traumētas, tāpēc nespēj izdzīvot. Sods par šādā veidā iegūtām zivīm ir trīskāršā apmērā (katrai nelegāli iegūtai zivij ir sava takse, piemēram, līdakai takse ir Ls 0,75).
«Mūsu uzraudzītajā teritorijā visvairāk nelikumīgā zivju ieguvē tiek izmantoti tīkli, murdi, mazizmēra jeguta tīkli («televizori»),» saka Jurijs Skribāns. «Sākoties rudens nēģu migrācijai, Bērzes upē notiek nelikumīga nēģu ieguve. Sods par vienu nelikumīgi noķertu nēģi ir Ls 1,25 plus sods par pašu pārkāpumu.»
Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta vīriem ir tiesības aizturēt jebkuru personu, kam, nelikumīgi zvejojot, nav līdzi personu apliecinošs dokuments, nogādājot to policijā personības noskaidrošanai. Ja soda naudu nevar samaksāt uzreiz, aiztur nelikumīgos zvejasrīkus, kā arī citus līdzekļus, kas tiek izmantoti nelikumīgā zvejā, līdz soda naudas nomaksāšanai. Aizliegtie zvejasrīki tiek konfiscēti. Darbojas arī sabiedriskie zivju aizsardzības inspektori, kas, uzrādot apliecību, savas kompetences robežās arī drīkst cīnīties ar maluzveju.
Inspektoru pārziņā ir arī mazo kuģu ekspluatācijas noteikumu ievērošana.
Iekasētā soda nauda par nelikumīgiem maluzvejniecības gadījumiem tiek pārskaitīta valsts zivju fondā. Tā vēlāk tiek izmantota zivju pavairošanai ūdenskrātuvēs un zivju aizsardzībai.
Šajā ceturksnī ir iekasēta soda nauda 120 latu apmērā.
Kuriozs bijis pērnā gada ziemā, kad inspektori atraduši vīru, kas, ielicis tīklu, pats sēdējis meldros. Kad pajautāts, ko viņš tur dara, atbilde bijusi: «Man vēders sāp.» Jocīgi, sāp vēders, bet rokās striķis, kam galā tīkls.
