Svētki un svinības ietver noteiktus sociālus priekšstatus; to tradīcijas palīdz veidot un stiprināt sabiedrisko domu.
Svētki un svinības ietver noteiktus sociālus priekšstatus; to tradīcijas palīdz veidot un stiprināt sabiedrisko domu. Svētkiem ir raksturīgi teatralizēti gājieni, uzvedumi, rotaļas, tajos izmanto arī noteiktus tērpus, maskas un dekorācijas. Tie raksturīgi gan tautā svinētiem gadskārtu svētkiem, gan lielām jubilejām, kad teatralizētais gājiens un uzvedumi akcentē spilgtākos notikumus gaviļnieka biogrāfijā.
Mūsu zemē svētki svinēti vienmēr. Jau 13. gadsimtā pilsētu iedzīvotāju dažādu organizāciju statūtu lielāko daļu aizņēma noteikumi par kopējo dzīru organizēšanu. Statūti un reglamenti kategoriski noteica, ka svētku viesi nevar būt zemas kārtas personas, kuras strādā par algu. Kopš 15. gadsimta Rīgā svētkos tika aizliegts piedalīties nevāciem – latviešiem. Tad savas dzīres sāka rīkot arī plebejiskās organizācijas.
Valstiski svarīgos gadījumos tika sarīkoti vispārēji svētki. Tā 1778. gadā organizētas svinības sakarā ar troņmantnieka Aleksandra Pavloviča piedzimšanu. Rīgas rātsnamā tika rīkota dineja pilsētas sabiedrības virsotnēm, īpašas svinības organizēja ģildēs un Melngalvju namā, bet tauta svinēja tirgus laukumā rātsnama priekšā.
Valstī lieli svētki bija Romanovu dinastijas 300 gadu jubilejas svinības 1913. gadā, bet gadsimta sākumā sevi jau bija pieteikuši 1. Maija svētki, kas toreiz parasti tika atzīmēti ar plašiem streikiem.
1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas Padome pieņēma manifestu par Latvijas neatkarības proklamēšanu. Savas valsts svētkos cilvēki piedzīvoja gan sirsnīgi pacilājošus, gan organizētāju rūpīgi iestudētus patriotiskās katarses mirkļus, gan mēģinājumu 18. novembri no vēstures pilnībā izsvītrot – kad bija pienācis sarkano karogu, sarkano neļķu, sarkano zvaigžņu laiks. Tikai nedaudzi tad savu nostāju pauda, šajā datumā aizejot pie pirmā prezidenta J.Čakstes pieminekļa.
Rudens – Latvijas svētku laiks. Mazliet nedroši, mazliet nabadzīgi deviņdesmitajos atdzima 18. novembris. Svinīgās sēdes un pieņemšanas attiecās uz prominencēm. Tikai šogad reizē ar prezidentes bieži teikto «mēs – latvieši» atdzimst valsts proklamēšanas diena kā visas tautas svētki. Negaidīsim, lai tajos mūs izklaidē un izsmīdina. Svētki atšķiras ar iemeslu, kāpēc tie tiek svinēti. Un ne vienmēr svētku spožās ārējās izpausmes liecina par satura dziļumu.
Būsim šajā dienā kopā ar savu valsti, kā esam kopā ar mīļu cilvēku viņa dzimšanas dienā. Katram mums tas izdosies mazliet citādi…
