Pēc pieredzes un labiem padomiem uz Jelgavas novadu šonedēļ atbraukusi Arges pašvaldības (Rumānijā) darba grupa. Kā izglītības jautājumu risināšanā iesaistījusies pašvaldība, kā prasmīgi apgūt Eiropas līdzekļus nevalstiskās organizācijas, kā Latvijas skolās tiek organizēta interešu izglītība – šie un citi jautājumi interesēja rumāņus.
Kamēr Latvija jau pārdzīvojusi administratīvi teritoriālo reformu un dažādu jomu attīstībā pratusi piesaistīt Eiropas līdzekļus, tikmēr Rumānija, kas ES valstu saimē tika uzņemta trīs gadus vēlāk nekā Latvija, ir lielo pārmaiņu priekšā. «Comenius Regio» partnerības projekta «Salīdzinot izglītības sistēmas» ietvaros Jelgavas pašvaldība savā pieredzē un zināšanās gatava dalīties ar kolēģiem no Arges pašvaldības Rumānijā. Projekta koordinatore Jelgavā Lelde Šantare stāsta, ka sadarbības mērķis ir salīdzināt mūsu valsts un Rumānijas izglītības sistēmas un gūt idejas vienam no otra. «Ārvalstu kolēģi patlaban ir jauna izglītības likuma gaidās, tādēļ viņus visvairāk interesē, kā pašvaldības iesaistās izglītības procesa nodrošināšanā. Viesi apmeklēja Staļģenes un Kalnciema vidusskolas, aplūkoja, kā iekārtotas telpas par ES līdzekļiem, interesējās, kā skolās tiek organizēta interešu izglītība,» teic L.Šantare. Arī viņu izglītības sistēmā esot lietas, kuru mums pietrūkst. Piemēram, aktīvā nevalstisko organizāciju un baznīcas iesaiste, tām nodrošinot skolēnu pēcstundu laika aizpildīšanu, ar ko pie mums pamatā nodarbojas pagarinātajās dienas grupas skolās.Latvijas pārstāvjus interesēja skolotāja vidējā alga Rumānijā. Viszemākais atalgojums tur ir pirmās pakāpes skolotājam ar divu gadu darba stāžu – vidēji 150 latu mēnesī, savukārt trešās pakāpes pedagogam ar 30 gadu darba stāžu mēneša darba samaksa sniedzas virs 300 latiem. Algā ietvertas gan kontaktstundas, gan mājas darbu labošana, gan papildnodarbības.
