Runas traucējumi ir gadsimta problēma, uzskata logopēdi. Arvien vairāk cilvēku, arī politiķi un citas augstas amatpersonas, runā ar defektiem, izlaižot pat skaņas un burtus.
Runas traucējumi ir gadsimta problēma, uzskata logopēdi. Arvien vairāk cilvēku, arī politiķi un citas augstas amatpersonas, runā ar defektiem, izlaižot pat skaņas un burtus. Mūsdienās tas ir labojams, ja vien vecāki ir ieinteresēti, lai viņu atvasēm būtu skaidra un pareiza runa.
Jelgavas rajona poliklīnikas Rehabilitācijas nodaļas logopēde Natālija Ērgle savā praksē aizvien biežāk saskaras ar ielaistiem bērnu runas attīstības defektiem. Par to iemeslu viņa uzskata informācijas par logopēdiju trūkumu un arī to, ka vecāki bērnam velta maz uzmanības.
“Paralēli strādāju arī bērnudārzā, un, ja no 28 bērnu grupas 15 jāapmeklē logopēds, tas ir ļoti daudz, turklāt pieciem ir izteikti lielas problēmas. Daļai vecāku nav nojausmas, ka bērna runas attīstībā ir traucējumi, un viņi cer, ka tie pāries. Daudzi noteikti paši no sevis nepāries,” pārliecināta logopēde.
Logopēdija ir nozare, kas novēro, diagnosticē un novērš runas traucējumus. Logopēds ir palīgs ne tikai bērniem. Pie speciālista nāk arī pieaugušie, kas bērnībā nav apmeklējuši logopēdu, jo pienāk brīdis, kad runas problēmas sāk traucēt. Pieaugušajam izlabot runas defektus ir ļoti sarežģīti. Tos iespējams padarīt nepamanāmākus, bet pilnībā novērst izdodas ļoti reti. Citādi ir ar bērniem.
Katrai viņu kustībai jāseko līdzi no dzimšanas. Jau dzemdību namā ārstam jāpārbauda zīdaiņa artikulārais aparāts un jākonstatē, vai bērnam nav pārāk īsa mēles saitīte, kas arī var veicināt runas traucējumus. To var labot ķirurģiski. “Ir nepareizi domāt, ka gan jau bērns labi runās arī ar īsu mēles saitīti. Nē, nerunās vis. R burts nebūs “savā vietā”, viņš to slikti izteiks vai arī aizvietos ar citu,” skaidro N.Ērgle.
Maziem bērniem normāla parādība ir siekalu atdalīšanās, bet dažos gadījumos tā ir pastiprināta. Tam jāpievērš uzmanība un jākonsultējas ar speciālistu. Arī vēla zobiņu nākšana veicina attīstības procesu aizkavēšanos, kas ne vienmēr ir runas traucējumi. Jāpiesargās, ja mazais laikā neizrunā skaņas. Svarīgs ir arī rāpošanas periods – ja to izlaiž, bērnam var būt izlaists arī “zilbošanas” vai kāds cits process.
“Nav pareizi domāt, ka gan jau bērns runās, kad pienāks laiks, jo ne mazums ir gadījumu, kad viņš nerunā trīs un pat piecu gadu vecumā. Jo ilgāka būs kavēšanās, jo grūtāk attīstīt runu. Bērnam jārunā noteiktā vecumā,” teic logopēde.
Vispirms mazais neadekvāti brēc, tad adekvāti reaģē ar patskaņiem, uz sev pazīstamām personām un priekšmetiem. Pēc kāda laika viņam jau jāmāk savienot līdzskaņus ar patskaņiem. Piemēram, četru mēnešu vecumā bērna runā jāparādās līdzskaņiem un patskaņiem, ko var izteikt ar mēles un lūpu palīdzību, – ma, pa, ga un tamlīdzīgi. Līdz 7,5 mēnešu vecumam viņam jau vajadzētu savienot vairākas zilbes: ma – ma, pa – pa, ba – ba un citas. No 9 līdz 18 mēnešiem mazulim parādās tā saucamie pseidovārdi, kad viņš lietas var nosaukt savā, vieglākā, artikulācijā. Gada vecumā vārdu krājumā jābūt vienkāršiem apzinātiem vārdiņiem.
“Vecāki uztraucas, ka bērns ilgi neizrunā r burtu. Bet, ja mēle ceļas uz augšu un tā vietā mazais saka l, tad agri vai vēlu viņš izrunās arī šo burtu, jo viss tiek darīts pareizi, tikai vēl jāattīsta mēles vibrācija,” mierina N.Ērgle.
Labākais vecums, kad pirmo reizi konsultēties ar logopēdu, ir četri mēneši. Vecāki grēko, ar bērnu nerunājot pieaugušo valodā, bet pretī atdarinot viņa izdvestās skaņas. Pirms sarunas obligāti ar mazo jānodibina acu kontakts un tad ar viņu jārunā, skaidri, lēni izsakot vārdus. Jāvēro, kā bērns reaģē uz teikto. Jārunā vienkāršiem vārdiem un teikumiem pieaugušo valodā, pie katra burta izteiksmīgi kustinot lūpas. Ja attīstība notiek proporcionāli vecumam, bērnam ir jāreaģē un jāatdarina pieaugušais.
Būtu ļoti labi, ja vecāki par bērna valodu sāktu domāt savlaicīgi un neizlaistu terapiju, ko var veikt logopēds. “Runas receptori ir cieši saistīti ar galvas smadzeņu runas centriem un atrodas gan roku, gan kāju pirkstu galos. Tādēļ tie jau no dzimšanas jāstimulē un jāmasē, lai pareizi un sekmīgi attīstītos valoda. Ieteicama ir arī mutes masāža,” stāsta logopēde.
Nekādā gadījumā bērna runas attīstību netraucē barošana ar krūti. To zīžot, bērns nostiprina savus mutes muskuļus. “Sliktāk, ja lieto knupīti, jo tas ir neveselīgi. Māneklītis ir izdevīgs vecākiem, jo bērns klusē un netraucē, bet viņa runas attīstība šādi tiek bremzēta,” skaidro speciāliste.
Bērnībā neizlabotiem runas attīstības defektiem var būt nepatīkamas sekas skolā. “Nespēdams izrunāt vai sadzirdēt skaņas, bērns jūtas diskomfortabli, skolā rodas problēmas, kad, rakstot diktātus, viņš nesadzird skaņas un izlaiž burtus. Tas ir runas defekts, kas savlaicīgi netika konstatēts un novērsts,” atzīst logopēde.
