Saeimas deputāts Juris Dobelis («TB»/LNNK) intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Saeimas deputāts Juris Dobelis («TB»/LNNK) intervijā Mārtiņam Pīlādzim.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās no diviem sarakstiem – LNNK un «Tēvzemei/Brīvībai» – uz Domi kandidēja pieci cilvēki, tai skaitā no LNNK mērs Uldis Ivans, Raitis Vītoliņš un Aļģimants Burba, kas beigās nonāca «Latvijas ceļā». Tiesa, vēl līdz šai dienai par viņu piederību partijai šaubās pat kolēģi deputāti. Kolektīvā pāriešana uz citu partiju, manuprāt, ir visai nesimpātiska. Tas pats sakāms par tiem, kas kandidēja no «Tēvzemei un Brīvībai». Dreimanis par partijas biedru nav vēlējies (nav varējis) kļūt, bet Velga Viciņa devusies uz Tautas partiju. Kā jūs vērtējat šādu situāciju un kādi, jūsuprāt, ir cēloņi tam, ka šādas «pārvērtības» ir notikušas?
– Pirms diviem gadiem (1997. gadā) apvienojās divas nacionālkonservatīvas partijas – LNNK un «TB». Un tieši LNNK Jelgavas nodaļa «ar rokām un kājām» bija pret apvienošanos. Arī mūsu pēdējā LNNK kongresā Jelgavas nodaļa uzstājās un kategoriski balsoja pret apvienošanos: gandrīz visi, izņemot dažus cilvēkus. Ja runā par LNNK nodaļām ārpus Rīgas, neapšaubāmi Jelgavā bija visspēcīgākā un ar lielu ietekmi pilsētā. Pat pašvaldības policijas priekšnieks nāca no mūsu rindām. Pārvērtības, par kurām jūs runājāt, bija saistītas ar ekonomiskām intresēm. Tas attiecas ne tikai uz Jelgavas nodaļu, bet arī uz Jelgavas nodaļas atsevišķu cilvēku «piesaisti» dažiem mūsu partijas bijušajiem vadītājiem. Daudzi Jelgavas nodaļas biedri strādāja Jelgavas Domes struktūrās, un, kad bija jāizvēlas, viņi bija spiesti pakļauties. Nodaļa izjuka. Aktīvākie sāka veidot Nacionālo reformu partiju un, kad juta, ka nekas neiznāk, pārbēga uz «Latvijas ceļu». Acīmredzot nebija runa par politisko pārliecību un par godīgiem mērķiem, bija runa par kaut kādu citu piesaisti. Kāpēc viņi ir izvēlējušies «LC» , to jūs varat prasīt viņiem.
Varbūt pareizāk sākt no otra gala un jautāt tiem, kuru rokās bija šīs ekonomiskās sviras, kāpēc viņi izvēlējās šos cilvēkus?
– Varētu būt arī tā. Jo patiešām Jelgavā notika arī viena otra «interesanta» lieta. Piemēram, atsevišķi īpatnēji pilsonības veidošanas gadījumi: mikroautobusu rūpnīcas direktoru, kura latviešu valodas zināšanas, godīgi sakot, nebija sevišķi augstā līmenī, pēkšņi ļoti aktīvi sāka atbalstīt…
Nesaskaņas starp LNNK un «TB» radās arī tāpēc, ka tādas pastāvēja starp partiju vietējiem līderiem. Domāju, ka esam pārvarējuši šīs grūtības, un tagad mums ir vairāki cilvēki, kas varētu droši startēt nākmajās vēlēšanās uz Domi. Piemēram, Valdis Labanovskis, kuru partijas pēdējā kongresā aizklātā balsošanā ievēlēja valdē. Domāju, ka varētu kandidēt arī Jurijs Strods, kurš patlaban ir izpilddirektors Jelgavā. Arī Aigars Ozols, Domes departamenta direktors. Respektīvi, mums ir cilvēki, kas varētu ielikt pamatus, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām. Esam sagatavojuši savu programmu Latvijas pašvaldības vēlēšanām, bet katrā vietā, protams, būs sava taktika.
Vai jūs varat minēt arī šīs taktikas kādus punktus vai programmas ievirzes?
– Protams, strādāt pašvaldībās nav tas pats, kas Saeimā. Ir pilnīgi skaidrs, ka, pirmkārt, saikne ar cilvēkiem ir ārkārtīgi tieša, un arī vērtēti iespējamie kandidāti tiek daudz tiešāk. Ar mutes brūķēšanu nekur tālu netiksi, un paldies Dievam. Pašvaldību īpatnība ir tā, ka cilvēkam, kas vispār neko nav darījis, ir grūti sevi apliecināt lielā pilsētā. Šeit tomēr vairāk noteikti uzticēsies cilvēkiem, kuri pazīst darbu, devuši savu ieguldījumu pašvaldības attīstībā.
Mums visiem ir skaidrs – kaut palēnām, bet tomēr mainās arī vēlētāju sastāvs. Mūsu apvienība ir tā, kas piesaista galvenokārt gados vecākus cilvēkus. Līdz ar to pakāpeniski mēs it kā atraujamies no citām partijām. Mūsu partijas uzdevums ir piesaistīt jauno paaudzi. Bet katrā pašvaldībā jāspēj piedāvāt vietējo specifisko problēmu risināšanas, arī attīstības ceļus.
Jūs nosaucāt divus cilvēkus, kas strādā Domes administrācijā un kas, jūsuprāt, varētu kandidēt no «TB»/LNNK nākamajās pašvaldības vēlēšanās. Jums acīmredzot nav noslēpums, kāds finansiālais stāvoklis pašlaik ir Jelgavas pašvaldībā. Liela daļa no tā, kas ir noticis un notiek tajā, neapšaubāmi jāuzņemas arī Stroda kungam, Ozola kungam, kuru tiešā pārraudzībā atrodas Jelgavas Siltumtīkli. Vienu laiku šo uzņēmumu pārraudzīja Ozola kungs pat divos veidos – gan kā Pārraudzības padomes priekšsēdētājs, saņemot algu uzņēmumā, gan arī kā departamenta direktors. Tas ir interešu konflikts ļoti uzskatāmā veidā. Kā jūs raugāties uz atbildības problēmu?
– Jebkuram cilvēkam, vienalga, kādu amatu vai amatiņu viņš neieņemtu, ir jābūt atbildībai, jāprot paskaidrot savu rīcību. Var būt kļūdas, var būt neizdarības, bet katram par tām jāprot atbildēt, jābūt atbildības izjūtai. Ceru, ka mūsu pārstāvji pratīs paskaidrot savu rīcību. No tā atkarīga arī nākamās komandas veidošana
Kad varētu notikt «paskaidrošana»? Vietējā presē ir daudz kritisku rakstu, kuros ir minēti arī J.Strods un A.Ozols, nu jau ir tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju protesta vēstuļu un parakstu par dažādām problēmām, ar kurām cieši saistīti iepriekšminētie kungi, taču Domē ir izveidojusies prakse, ka amatpersonas uz kritiku un iedzīvotāju sūdzībām neatbild. Varbūt «paskaidrošana» notiks pirmsvēlēšanu laikā? Vai arī Jelgavas iedzīvotāji var gaidīt atbildes nedaudz ātrāk?
– Atbildēm ir jānāk neapšaubāmi ātrāk. Gan pašvaldībās, gan Saeimā ievēlētajiem ir regulāri jātiekas arī ar masu saziņas līdzekļu pārstāvjiem un jāskaidro gan pieņemtie lēmumi, gan sava rīcība. Sauc taču šos cilvēkus par tautas kalpiem. Protams, ir sava daļa ironijas šajā apzīmējumā, bet zināmā mērā tauta jau viņiem maksā algu – tas taču ir tāpat skaidrs. Arī tad, ja tie ir ieceltie darbinieki.
Tūlīt pēc jaunā gada mēs skatīsim iespējas Latvijā veidot savas komandas uz pašvaldību vēlēšanām. Veidot komandu no cilvēkiem, kas nav populāri iedzīvotāju vidū, nav mūsu apvienības interesēs. Man, protams, ir šāda tāda informācija par Jelgavas pašvaldības lietām, taču, kā tikt galā ar to, ir mūsu apvienības problēma. Domāju, ka tas ir jādara nākamā gada sākumā, kad līdz vēlēšanām būs palicis vēl vairāk nekā gads.
Aptuveni 4000 Jelgavas iedzīvotāju ar saviem parakstiem ir apliecinājuši savu attieksmi pret Jelgavas Siltumtīklu darbību. Tie ir nosūtīti arī Saeimai. Cik lielā mērā jūs esat informēts par šo problēmu?
– Es esmu rakstījis Ivana kungam pat vairākas vēstules par dažādiem jautājumiem, arī par «siltuma problēmu». Neteikšu, ka tur ir nezin kas darīts, bet jebkurā gadījumā nelielu aktivitāti esmu izrādījis šajā jomā. Nezinu, ar ko tas viss beigsies. Diez, vai kāds no mums šodien zina, kādi būs gala rezultāti, bet jebkurā gadījumā tas jārisina tālāk.
Un kā tas būtu jārisina?
– Lai risinātu nopietni kaut ko līdz galam, pirmkārt, jāiegūst objektīvi skaitļi un fakti. Taču es nezinu, vai šī Dome patiesi grib šajā lietā kardināli rīkoties. Es ceru, ka netiks jaukta politika ar saimnieciskiem jautājumiem. Bet neesmu arī pārliecināts, ka tas nenotiks Jelgavā. Žēl, ka neesmu Jelgavas domnieks, tad es jums pierādītu, ka šo problēmu iespējams arī atrisināt.
Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir J.Strodu un A.Ozolu atstādināt no amatiem. Ja fakti, uz kuriem jau sen vērsusi uzmanību gan vietējā prese, gan Valsts kontrole, Kriminālpolicija, nu jau arī Drošības policija, tiks apstiprināti un, ja mēs pieņemam, ka atbildība nav tikai politisks lozungs, šiem cilvēkiem būtu jāaiziet.
– Domāju, ka tas jālemj tiem, kas visus šos materiālus pētīs. Lēmumu noteikti pieņems Dome. Es saku vēlreiz, nebūtu labi, ja tas būtu politisks, tam jābūt izsvērtam lēmumam par atbildību. Taču ļausim, lai Dome lemj – runasvīriem ir spēks rokās. Mūsu apvienības uzdevums pēc tam būs visu izvērtēt. Es pagaidām šajā apvienībā ieņemu pietiekami augstu amatu: man ir partijas biedra karte ar numuru divi. Jelgavai ir nopietna vieta Latvijas pašvaldību vidū, un mēs ļoti nopietni veidosim vēlēšanu komandu. Ja kāds būs dabūjis pērienu un vairs necelsies, cilvēku mums apvienībā netrūkst. Jūs minējāt policijas iesaistīšanos. Tik dziļi iedziļinājušies mēs šajā problēmā neesam.
Man bija iespēja būt klāt jūsu partijas vietējās nodaļas biedru sanāksmē. Ja pareizi sapratu, šīs nodaļas sanāksmes notiek vienu reizi divos mēnešos?
– Reti tās notiek, reti. Diemžēl mēs neesam kārtīgi izslimojuši divu partiju apvienošanās sāpes. Arī Jelgavā priekšvēsture ir atstājusi diezgan lielu iespaidu uz nodaļas stabilitāti un veidošanos nākotnē. Taču mūsu partijas vēsture sākas ar 1988. gadu un mēs daudz kam esam gājuši cauri. Nešaubos, ka arī Jelgavas «problēmas» gadījumā mēs spēsim izvēlēties pareizo risinājumu.
