10. Saeimas vēlēšanu uzvarētājai – nu jau vairs ne apvienībai, bet partijai «Vienotība» – šogad aptaujas prognozē krietni mazāku vietu skaitu parlamentā un pat visai lielu iespēju, ka tā netiks pie valdības veidošanas.
«Vienotības» uzturētā stingrā finanšu politika, lai pildītu ar starptautiskajiem aizdevējiem noslēgtos līgumus un samazinātu budžeta deficītu līdz 5,4 procentiem no iekšzemes kopprodukta, ir prasījusi vairākus skarbus, sabiedrībā kritizētus lēmumus. Pirms pāris nedēļām valdība nolēma vēlreiz pagarināt 2009. gadā noteiktos ierobežojumus slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstiem un bezdarbnieku pabalstam, tāpat šīs partijas vadītā Finanšu ministrija par neiespējamu atzina koalīcijas partneru ZZS priekšvēlēšanu laikā pausto vēlmi indeksēt pensijas. Pagājušā gada beigās tika nolemts ievērojami apgriezt vai visu ministriju pārvaldītos budžetus, nupat par nepietiekamo finansējumu brēc mazās slimnīcas. Attaisnoja partijas biedru neskaidros darījumus«Vienotībai», kas nupat pasludinājusi ekonomiskās krīzes beigšanos, 10. Saeimas laikā tik labi neveicās pašu allaž sludināto godīguma principu ievērošanā. Portāls pietiek.com publiskoja faktus par «Jaunā laika» deputātes Silvas Bendrātes parādsaistībām pret smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. S.Bendrāte 1997.gadā bija noslēgusi ar viņu līgumu par SIA «Kurzemes radio» kapitāldaļu iegādi, kas nozīmēja, ka viņai saistībā ar radio bija jārīkojas tikai un vienīgi A.Lemberga interesēs. S.Bendrāte kolēģus par to nebija informējusi, taču partijas viņas rīcību nenosodīja. Gluži pretēji – viņa ir iekļauta kandidātu sarakstā 11. Saeimas vēlēšanām.Šaubas par godīgumu raisīja arī ekonomikas ministrs Artis Kampars, kura amatpersonas deklarācijā uzrādītie ienākumi radīja pamatotas aizdomas par līdzekļu izcelsmi. A.Kamparam bija apjomīgs kredīts, kura ikmēneša maksājumi prasīja lielu daļu no ministra algas, un viņam piederošais uzņēmums cieta lielus zaudējumus, bet 2010.gada deklarācijā atklājās, ka A.Kampars ir samazinājis savas kredītsaistības par aptuveni 70 000 latu. Ministrs atteicās atklāt, kas investējis viņa uzņēmumā, un neskaidroja, kā spēj uzturēt ģimeni, privātmāju un automašīnu. Arī šajā gadījumā «Vienotība» savu ministru attaisnoja, taču 11. Saeimas vēlēšanās A.Kampars nestartēs.Pakļāvās ZZS diktātam, pārkāpjot pašu principus TV3 raidījums «Nekā personīga» izskaitījis, ka 10. Saeimas deviņu darba mēnešu laikā bijis 51 gadījums, kad «Vienotības» koalīcijas partneri – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – balsojuši tai pretēji, bloķējoties ar opozīcijā esošo «Saskaņas centru» un apvienību «Par labu Latviju». «Vienotība» palika mazākumā daudzos svarīgos ar tiesiskuma nostiprināšanu saistītos jautājumos – Satversmes tiesas tiesneša un tiesībsarga izvirzīšanā, Valsts prezidenta vēlēšanās, visbeidzot – balsojumā par Aināra Šlesera izdošanu kratīšanai. Visos gadījumos «Vienotība» ar partneru rīcību samierinājās, acīmredzot nevēloties pieļaut valdības krišanu.Sola stabilitāti un prognozējamībuViens no dzirdētajiem «Vienotības» priekšvēlēšanu solījumiem ir stabilitāte. Taču pagājušonedēļ, tiekoties ar vēlētājiem, «Vienotības» Zemgales saraksta līderi solīja arī daudz citu lietu, ko vēlētājiem pieejamajā 4000 zīmju programmā neatrast. To skaitā ieviest progresīvu nodokļu sistēmu, bezmaksas medicīnu tikai tiem, kas maksā nodokļus, un degvielas akcīzes nodokļa samazināšanu. No partijas priekšvēlēšanu programmasApņemamies: novērst oligarhu un naudas ietekmi uz lēmējvaru, izpildvaru un tiesu varu; ieviest eiro 2014. gadā; ieturēt nemainīgu nodokļu politiku, pakāpeniski samazinot nodokļu slogu darbaspēkam; panākt zemāko bezdarba līmeni Baltijā; veicināt emigrējušo iedzīvotāju atgriešanos mājās; strādājošo vecāku bērniem nodrošināt bērnudārzu no divu gadu vecuma; no 2013. gada ieviest obligātu vidējo izglītību; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti, nodrošinot pilnīgu valsts budžeta finansējumu klātienes studentiem ražošanas attīstībai svarīgajās specialitātēs; pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un Okupācijas muzeja rekonstrukciju; par sporta jomas prioritāti noteikt bērnu un jauniešu sportu; rūpēties par cilvēku vienlīdzību valsts un likuma priekšā neatkarīgi no to etniskās piederības, mantiskā stāvokļa vai seksuālās orientācijas; rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu un ģimenes atbalsta politiku.
