Latvijā vērojama interesanta tendence: valsts institūciju vispārējo vai atsevišķu amatpersonu viedokli izsludināt arī par tautas kopējo domu.
Latvijā vērojama interesanta tendence: valsts institūciju vispārējo vai atsevišķu amatpersonu viedokli izsludināt arī par tautas kopējo domu. Biežie streiki, mītiņi un demonstrācijas pie Saeimas un valdības ēkām apliecina, ka reālā situācija ir krietni vien citāda un tur, kur eksistējis tikai «oficiālais» viedoklis, negaidīti parādās gluži pretējs. Līdzīgi ir ar integrāciju Eiropas Savienībā. Kā gan Latvijas valstsvīru sen jau izsludinātā ārpolitikas galvenā prioritāte, proti, virzība uz ES, varētu nesakrist ar mūsu visu interesēm? Galvenokārt integrācija saistīta ar sabiedrības informēšanas procesu par ES un Latvijas virzību uz to.
Latvijas sabiedrības informēšanā par ES iesaistītas tādas institūcijas kā, piemēram, Eiropas lietu komisija Saeimā. Ministru kabineta uzraudzībā darbojas Eiropas integrācijas padome un Eiropas integrācijas birojs, kurš savukārt vada Vecāko amatpersonu sanāksmes darbu. Ir vēl vairākas Ārlietu ministrijas struktūrvienības, kuru tiešais darbs saistīts ar integrāciju ES. Protams, jāpiemin arī Eiropas Komisijas delegācija Latvijā un tādas nevalstiskās organizācijas kā «Eiropas kustība Latvijā», klubs «Māja» un arī vienīgā Latvijā oficiāli reģistrētā eiroskeptiķu apvienība «Citāda Eiropa». Visas šīs organizācijas un institūcijas lielākā vai mazākā mērā ir iesaistītas sabiedrības informēšanā par ES.
Tomēr ierindas pilsonim iegūt pilnīgu informāciju par ES vēl joprojām ir problemātiski, jo ārpus preses šai tēmai veltītu publikāciju ir pamaz. Tas izskaidrojams ar informācijas koncentrēšanos dažādās valsts institūcijās un organizācijās, jo bukletu un citu materiālu tirāža nav pietiekama, lai tā būtu pieejama plašākam sabiedrības lokam. Informācijas nepietiekamība ir tikai daļa no problēmas, bet otra daļa saistīta ar tās kvalitāti, proti, tās vienpusējo raksturu, trafaretumu un analīzes trūkumu.
Ko mēs saprotam ar sabiedrības informēšanu par ES?
Jau pagājušajā gadā gan Latvijas valdība, gan EK delegācija Latvijā izstrādāja īpašu sabiedrības informēšanas stratēģiju, kura būtībā paredz sniegt visaptverošu informāciju par ES un ar to saistītajiem jautājumiem, respektīvi, par ES plusiem un mīnusiem, attīstību un problēmām. Par nesakārtotību ES pārvaldes institūcijās un korupciju ierēdniecības vidū sabiedrība Latvijā tiek informēta tikai it kā starp citu. Kādēļ gan pie mums netiek uzsvērtas arī ES iekšējās problēmas, par kurām tiek diskutēts visās ES dalībvalstīs?
Pārlieku birokratizētais pārvaldes aparāts, sadārdzinātā un bieži zemniecības protestu vētras izraisošā ES kopējā lauksaimniecības politika un bezdarba palielināšanās ir ES problēmas, kas tuvākajā nākotnē būs aktuālas arī Latvijai. Atsevišķās valstīs (Spānija, Grieķija) bezdarbs sasniedz pat 15% atzīmi, kas ir pusotras reizes vairāk nekā Latvijā, bet vidēji ES svārstās ap 10%. Pārsvarā šīs problēmas tiek pasniegtas kā īslaicīgas nepilnības, kuras drīzumā tiks novērstas, vai vispār tiek noklusētas. Vismaz par to liecina līdzšinējās valdības un EK delegācijas aktivitātes sabiedrības informēšanas procesā. Visos informatīvajos materiālos tiek propagandēta ideja, ka ES palīdzēs atrisināt mūsu problēmas, bet netiek uzsvērts, kādas papildu problēmas būs jārisina, integrējoties ES.
Vērojot sabiedrības informēšanas stratēģijas realizāciju praksē, jāsecina, ka tai tomēr ir zināmi panākumi, jo aptauju rezultāti liecina par to iedzīvotāju skaita samazināšanos, kuri uzskata, ka nav informēti par ES. Bet par to vairāk gan būtu jāuzslavē masu saziņas līdzekļu un politiķu aktivitātes, kas lielākoties veido sabiedrisko domu. Šīm zināšanām gan ir vienpusējs raksturs, jo vairums pieejamās informācijas nesatur konstruktīvu analīzi, bet tikai piesaka, kādi labumi gaida Latviju, ja mēs integrēsimies ES. Arī par ES kā institūcijas iekšējām problēmām, ja vispār tiek runāts, tad tikai fakta pieteikuma līmenī, bet savukārt par ES iespējamo finansiālo palīdzību un tās izlietojumu jau tiek piedāvāti projekti.
Šo iemeslu dēļ rodas pamatotas šaubas par to, cik objektīvi Latvijas sabiedrība ir informēta jautājumos par to, kas reāli notiek ES un tās institūcijās. Ir jāizvērtē attiecīgās sabiedrības informēšanas stratēģijas efektivitāte, jo tā ir dārga un nepretendē uz tādu objektivitāti, kā tiek sludināts.
Viens no risinājumiem būtu izplatīt arī eiroskeptisko viedokli, bet diemžēl tam nav iespējams atvēlēt nepieciešamos līdzekļus no valsts tās tiešās neieinteresētības dēļ. Savukārt citas organizācijas vai privātpersonas tam vēl nav nobriedušas. Otrs risinājums saistīts ar konstruktīvāku sabiedrības informēšanu, pievēršot uzmanību arī ES problēmām.
Iespējams, jau šā gada decembrī Latvija Helsinku galotņu tikšanās laikā tiks uzaicināta uz tiešām sarunām par iestāšanos ES. Tad nebūs tālu arī vairs brīdis, kad katram Latvijas pilsonim būs jāizšķiras «par» vai «pret» daļēju valsts suverenitātes deleģēšanu ES, integrējoties tās sastāvā. Domājams, ka ne valsts, ne arī sabiedrība kopumā nav ieinteresēta, lai daļa vēlētāju nezinātu, par ko viņi balso, vai nebūtu izlēmuši nepilnīgās informācijas dēļ. Tādēļ mēģināsim veicināt objektīvas informācijas izplatību jautājumos par ES.
