Krievu izcilais novelists Antons Čehovs trāpīgi attēlojis viņa laika sabiedrībā valdošo tradīciju nejēdzību.
Krievu izcilais novelists Antons Čehovs trāpīgi attēlojis viņa laika sabiedrībā valdošo tradīciju nejēdzību. Piemēram, par goda lietu ticis uzskatīts kāzās aicināt kādu slavenību, vislabāk – ģenerāli. Turklāt pieticis tikai ar lampasiem uz biksēm – tas ir, svarīga bija dienesta pakāpe, bet ģenerāļa personībai un nopelniem nebija nekādas nozīmes. Viņš varēja būt kaut plānprātīgs večuks, kas butaforisko lomu dažkārt uzņēmās tikai par pāris červonciem. Ja ģenerālis bija, kāzas tika uzskatītas par labām un gana lepnām.
Kaut ko līdzīgu atgādina Ozolsalas celulozes rūpnīcas «darba grupas ziņojuma sabiedriskā apspriešana». Tikai šajā gadījumā «goda krēslā» tiek sēdināta pieaicinātā sabiedrība. Tā tiek izmantota par pateicīgu klausītāju, kas turklāt pēc tam gana aizgrābti un no gana diletantiskām pozīcijām tēlotu lietpratējus un vērtētu lielās rūpnīcas projektu ar tik dziļiem un ietilpīgiem apzīmējumiem kā «man patīk» vai «nepatīk».
Savādi ir tas, ka mūsu valstī pieņemts sabiedrībā apspriest tikai dažādus darba grupu starpziņojumus, nevis gala ziņojumus. Nav izprotama šādu pasākumu jēga. Dīvaini arī, ka celulozes projekta gadījumā gan starpziņojumu, gan gala ziņojumu par rūpnīcas ietekmi uz vidi gatavoja viena un tā pati firma.
«Ziņas» jau rakstīja par vides konsultāciju biroju SIA «Estonian
