Apzinoties sabiedrības vienotības aktualitāti, kopš 1999. gada ik gadu piešķir Cicerona balvu.
Apzinoties sabiedrības vienotības aktualitāti, kopš 1999. gada ik gadu piešķir Cicerona balvu. Tās pasniedz politiķiem, žurnālistiem, reklāmas un citu jomu speciālistiem četrās nominācijās: «Par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā», «Par sekmīgu darbību politikā», «Par emocionālāko reklāmas kampaņu», «Par labāko sabiedrisko attiecību (PR) kampaņu», lai veicinātu plašsaziņas, politisko partiju, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru efektīvu, sabiedriski nozīmīgu komunikāciju ar dažādām auditorijām.
Cicerona balvu piešķiršanu organizē Latvijas Universitātes Komunikāciju studiju nodaļas reklāmas praktikums sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, Zinātņu akadēmiju, Saeimas Preses dienestu, Latvijas Reklāmas asociāciju un Žurnālistu savienību.
Pretendēt uz Cicerona balvām ir tiesības Latvijas plašsaziņas līdzekļu redakcijām, neatkarīgo producentu grupām, politiskajām partijām un kustībām, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrām kā organizācijām, kā arī personām, kas minētajās jomās darbojas neatkarīgi.
Vēlēšanās pretendēt uz Cicerona balvu piešķiršanu ir pretendentu brīvas gribas izpausme.
Iesniegt pieteikumu Cicerona balvu piešķiršanai ir tiesības gan organizācijas vadītājam, gan privātpersonai. Cicerona balvas «Par mērķtiecīgu ieguldījumu žurnālistikā» piešķiršanas galvenais kritērijs ir konsekventa darbība žurnālistikā (ne mazāk kā 10 publikāciju). Balvu «Par sekmīgu darbību politikā» saņem pretendenti, kuri spēj, sekmīgi sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem, paust sabiedrībā integrācijas idejas. Balvu «Par labāko reklāmas kampaņu» piešķir tiem, kuru realizētā kampaņa ietver ne tikai komerciālus, bet arī humānus mērķus, pozitīvu emociju blakusefektus. Cicerona balvas «Par izcilāko PR kampaņu» piešķiršanas kritēriji ir cilvēka un valsts cieņas celšana, plaša rezonanse sabiedrībā.
Pieteikumus uz Cicerona balvu vērtē apbalvošanas žūrija. Tajā iekļauti Latvijas vadošo sabiedrības saziņas līdzekļu, reklāmas un PR aģentūru pārstāvji, zinātnieki, neatkarīgi komunikācijas eksperti.
Līdz 9. aprīlim pretendentiem brīvā formā žūrijai (Žurnālistu namā, Mārstaļu ielā 2, Rīgā) jāiesniedz pieteikums, balvas pretendenta apraksts, ilustrācijas. Apbalvošanas žūrijai ir tiesības pieprasīt papildu paskaidrojumus par saņemtajiem materiāliem. Pieteikuma grozījumi vai atsaukšana ir spēkā, ja tie iesniegti līdz termiņa beigām. Cicerona balvas pretendenti tiek vērtēti pēc diviem kritērijiem – profesionālisms un ieguldījums sabiedrības etniskajā un sociālajā integrācijā. Pieņemot lēmumu, žūrija ņem vērā un plaši apspriež dažādus viedokļus, kas izteikti, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, ziņu aģentūrām, sarunām internetā.
Cicerona balvu piešķiršanas ceremonijā ar īpašu Mērfija balvu tiek atzīmēta šā laika posma ievērojamākā neveiksme žurnālistikā, politikā, reklāmā vai PR. Pieteikt pretendentus uz Mērfija balvu ir tiesības visiem interesentiem. Šī balva nenozīmē tās ieguvēja «norakstīšanu», drīzāk palīdz dzīvot ar ironisku skatu uz dzīvi. Arī Mērfija balva liecina par tās saņēmēja profesionālismu. Šajā gadījumā ar Mērfijam raksturīgu ironiju tiek pārvaicāts, vai šīs balvas saņēmējs pirms rīcības visu bija kārtīgi pārdomājis. Kāpēc viņa labi iecerētā «sviestmaize» krita ar sviestu uz leju – dialogs ar sabiedrību izvērsās skandālā?
Žūrija piešķir Cicerona Goda nosaukumus un Mērfija titulus, kas ir augstākais novērtējams pirms balvas līmeņa. Par Cicerona un Mērfija balvu piešķiršanas ceremonijas norises precīzo laiku un vietu 2003. gada pavasarī tiks informēti nominācijas ieguvušie pretendenti un sabiedrības saziņas līdzekļi.
Līdzšinējie Cicerona balvas vai Goda nosaukuma ieguvēji ir: žurnālistikā Regīna Ločmele (LTV), Alla Petropavlovska (LTV, žurnāls «Lilit»), Armands Puče (sporta žurnālists), Gunārs Jākobsons (Latvijas Radio), Gaitis Grūtups (grāmatas «Gadsimta katastrofas Latvijā» autors), Jana Rabinčika (LTV) un žurnāliste Baiba Strautmane; politikā eksprezidents Guntis Ulmanis (par Latvijas atjaunotās prezidentūras tradīciju iedibināšanu), bijušais Rīgas mērs Andris Bērziņš, Ojārs Kalniņš (bijušais Latvijas vēstnieks ASV, Latvijas institūta direktors), Vidgisa Finbogadotira (ANO īpašā sūtne mazo valodu jautājumos, Islandes prezidente 1991. gadā, par Latvijas neatkarības atbalstu), bijusī kultūras ministre Kārina Pētersone (par konsekvenci kultūrpolitikā) un Mirdza Apsīte, Palsmanes pagasta priekšsēdētāja (par ilggadēju prasmi lokālajā politikā), reklāmā firma «Base Baltic» un mārketinga komunikāciju aģentūra «Garāža 4×4» par ziedojumu vākšanu Baibas Saimenas ārstēšanai, firma «Aldaris» un tās vadītājs Vitālijs Gavrilovs, «Latvijas Mobilais telefons» pēc radio «Super FM» iniciatīvas par akciju «Izslēdziet mobilos telefonus pasākumu laikā», sabiedriskajās attiecībās Rīgas Zooloģiskais dārzs, firma «Lido» par darbu ar sociāli atstumtajām grupām un Aigars Fadejevs par Latvijas sporta popularizēšanu.
Ar Mērfija balvu iepriekšējos gados tika pagodināti «Lattelekom» par neveiksmīgu sabiedrisko attiecību darbu, 2000. gadā demisionējusī (Andra Šķēles trešoreiz vadītā) valdība par neprasmi izskaidrot savu politiku, zviedru kinorežisors Pols Holanders par neētisku rīcību un Rihards Eigims, Daugavpils mērs, par neprasmi runāt ar žurnālistiem un citu sabiedrības grupu pārstāvjiem, balvā saņemot īpašu mākslinieces Initas Ērmanes veidotu stikla figūru, kas tiek izgatavota no Čehijas, ASV un Krievijas stikla.
Vai mūsu rajonā patiesi nav neviena Cicerona vai Mērfija 2002. gada balvas pretendenta?
Inese Šubēvica, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļas studente
