Ar sabiedrību vides rīcības plānošanā saprot jebkuru aizsardzības personu, organizāciju un interešu grupu, kura piedalās vides rīcības plānošanas procesā un kura var ietekmēt pašvaldības vai kādas citas grupas lēmums attiecībā uz vidi.
Ar sabiedrību vides rīcības plānošanā saprot jebkuru aizsardzības personu, organizāciju un interešu grupu, kura piedalās vides rīcības plānošanas procesā un kura var ietekmēt pašvaldības vai kādas citas grupas lēmums attiecībā uz vidi.
Sabiedrības līdzdalība ir jebkura plānošanas procesa – attīstības stratēģijas, teritoriālplānošanas, kā arī dažādu tautsaimniecības sektoru plānošanas – neatņemama daļa.
Ir virkne likumdošanas aktu, kas nosaka jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības jautājumu risināšanā un sabiedrības iespējām un tiesībām saņemt informāciju: konstitucionālais likums «Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi», LR likumi «Par vides aizsardzību», «Par valsts ekoloģisko ekspertīzi», «Par bīstamiem atkritumiem», «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām», «Par būvniecību», LR Ministru kabineta «Teritoriālplānošanas noteikumi», Civilprocesa kodekss, Administratīvo pārkāpumu kodekss, instrukcija «Par saimnieciskās darbības projektu ekoloģiskās ekspertīzes organizēšanu un izpildes kārtību».
Sabiedrības līdzdalība ir viens no demokrātiskas sabiedrības pīlāriem. Demokrātiskā sabiedrībā ir jāņem vērā iedzīvotāju intereses. Cilvēkiem ir tiesības izteikt savu viedokli par vides problēmām, kas tieši vai netieši ietekmē viņu dzīvi. To paredz arī pašreizējie tiesiskie akti. Iedzīvotājiem ir liela loma jaunu risinājumu meklējumos, tie spēj arī ietekmēt pašvaldību, pildīt zināmus noteikumus attiecībā uz vidi, vides kvalitātes uzlabošanu.
Sabiedrības līdzdalība ir nepieciešama, lai sekmīgi risinātu vides problēmas, tādējādi nodrošinot vides ilgtspējīgu attīstību, plāna sagatavošanas procesā līdzsvarojot dažādu pušu intereses. Sabiedrības līdzdalība nodrošina atklātu un demokrātisku plānošanas procesu. Pašreizējā posmā, kas saistīts ar noteiktiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, ir virkne apstākļu un šķēršļu, kas traucē sabiedrībai, tās dažādām interešu grupām iesaistīties vides lēmumu pieņemšanas procesā.
Nereti tiek uzdots jautājums, kāds ir ieguvums no sabiedrības līdzdalības.
Sabiedrības iesaistīšana vides aizsardzības rīcības plānošanā var sniegt labumu sabiedrībai kopumā, jo tā spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu attiecībā uz vidi. Vides aizsardzības politikas plānā ir teikts: «Ja arī sabiedrības iesaistīšana var aizkavēt lēmumu ātru pieņemšanu, tā tomēr dod iespēju ietaupīt līdzekļus, izvairoties no smagām un ilgstošām diskusijām nākotnē.»
Jelgavas teritorijas plānojums tika izstrādāts ar aktīvu sabiedrības līdzdalību. Sabiedrības viedokļa uzklausīšana ir obligāta arī teritorijas plānojuma izmaiņu izstrādāšanas gaitā. Pilsētai augot un attīstoties, pārmaiņas ir neizbēgamas – gan pozitīvas, gan arī mazāk populāras. Tāpēc tas, kāda būs pilsēta nākotnē, kādu to atstāsim mūsu bērniem, ir atkarīgs arī no mums, šīs pilsētas iedzīvotājiem. Likumdošana dod mums tiesības piedalīties pilsētas veidošanā. Vai izmantosim tās, ir atkarīgs no mums pašiem.
Uzziņai
Jelgavas teritorijas plānojumu var lietot:
– lai izvērtētu projektu atbilstību līdzsvarotai pilsētas attīstībai;
– lai saskaņotu saimniecisko darbību ar pilsētas attīstības virzieniem;
– lai novērtētu zemes īpašumu nākotnes izmantošanas iespējas.
Nozīmīgākās panorāmas
Iebraucot pilsētā no rietumiem, Lielās, Māras, Dobeles ielas krustojumā skatienam paveras:
deviņstāvu dzīvojamās ēkas un vienstāva tirdzniecības ēka priekšplānā;
sakoptas koku rindas abās ielas pusēs;
dārzi, pļava un koku rinda, aiz kuras atrodas pilsētas koka apbūve;
kreisajā pusē – smagnēja ražošanas zonas apbūve;
Sv.Annas baznīcas smaile.
«Jārod iespēja atklāt skatu uz vēsturisko apbūvi, demontēt vai pārveidot rūpniecības apbūvi, sakopt daudzstāvu apbūvi.» (No pilsētas ģenerālā plāna, 38. lpp.)
Uz šo pilsētas daļu arī attiecas ierosinātie grozījumi – skvēra zonas maiņa uz sabiedrisko iestāžu teritorijas apbūves zonu, ko izmantot degvielas uzpildes stacijas būvniecībai.
Pilsētbūvniecības pieminekļi
«Piemineklim ir jānosaka apbūves aizsardzības zona dienvidrietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Nepieciešams sākt koka apbūves konservāciju un fotofiksāciju fasāžu notinumiem, izstrādāt vēsturiskās apbūves daļas detālplānu, īpašu uzmanību veltot vecpilsētas, J.Asara, Mazās Dambja un Dobeles ielas apbūves vēsturiskajai izpētei.» (54. – 55. lpp.)
Līdzsvarotas pilsētvides izveidošana ar augstu dzīves kvalitāti
«Izveidot pilsētā kvalitatīvas zaļās teritorijas, kas veidotu zaļās joslas, kuras caurvītu visu pilsētas teritoriju.» (19. lpp.)
Pilsētas apstādījumi
«Lai uzlabotu pilsētas mikroklimatu, lai veidotu vizuāli daudzveidīgu vidi un nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvas atpūtas iespējas, Jelgavas Dome paredz:
– Izveidot zaļo stādījumu aizsargjoslas gar dzelzceļu un augstas intensitātes autoceļiem, kā arī teritorijām ar paaugstinātu piesārņojuma līmeni (rūpnīcu, ražotņu, autotransporta uzņēmumu, autostāvvietu teritorijas), lai veicinātu vides kvalitātes paaugstināšanos pilsētā un aizsargātu dzīvojamo namu kvartālus no piesārņojuma un trokšņiem.» (37. lpp.)
Degvielas uzpildes stacijas
«Pilsētas centrālajā, blīvi apbūvētajā dzīvojamo namu teritorijā degvielas uzpildes stacijas būvēt nav paredzēts.
Jelgavā 1993./94.gadā ir izstrādāta un apstiprināta degvielas uzpildes staciju shēma, kurā ir paredzētas 20 DUS.» (91. lpp.)
