Alkohola džins jeb zaļais pūķis, kamēr vien ir ieslodzīts viņpus stikla un kamēr tam neļauj vaļu, reizēm var šķist uzjautrinošs.
Alkohola džins jeb zaļais pūķis, kamēr vien ir ieslodzīts viņpus stikla un kamēr tam neļauj vaļu, reizēm var šķist uzjautrinošs. Taču rīt tas tiks izlikts nopēlumam.
Alkohola atklāšana cilvēces vēsturē visumā ir bijusi pozitīva tāpat kā jebkurš atklājums, sākot ar riteni un beidzot ar kodoltermisko reakciju: galu galā viss, kas dabīgs, ir svētīgs. Ja vien to izmanto ar prātu. Citkārt kautrīgi ļautiņi it kā iegūst spārnus, kļūst atraisītāki, atjautīgāki, erudītāki, enerģiskāki. Simt gramu šņabja drosmei tika izsniegts krievu karavīriem pirms kaujām. Neliela alkohola deva ieteicama pusmūža cilvēkiem vispārējā tonusa uzturēšanai. Toties “pārdozēšana” draud ar postošām sekām.
Cilvēka organisms ir ārkārtīgi jutīgs pat pret niecīgākajām pārmērībām. Un netveramo robežu pārkāpt iespējams nemanāmi – gan vienā mirklī, gan ilgā laika posmā. Rezultāts vienmēr ir vai nu kroplība, vai nāve.
Latvijā nevainosim pagātni ar tās ievazātajām tradīcijām. Tās ir atrunas, īstās alkoholisma saknes ir nabadzība, vilšanās, izmisums, bezdarbs, un tikai kā viens no zariem – morālā izlaidība. Alkohola “sula”, kas pa šīm saknēm nonāk sabiedrībā, ietekmē ļoti daudzus indivīda dzīves aspektus – labklājību, laimi, ģimenes dzīvi, attiecības ar citiem cilvēkiem, sekmes mācībās un darbā, finanses… Alkoholam varam būt “pateicīgi” par traumām ceļu avārijās, nelaimes gadījumos darbavietās, vardarbību pret ģimenes locekļiem vai citām personām, nedrošām seksuālajām attiecībām, pretlikumīgu uzvedību un paškaitējuma tendenci (ieskaitot pašnāvību).
Statistika ir satriecoša. Gada laikā Latvijā alkoholiskos dzērienus lietojuši 90 procenti vīriešu un 87 procenti sieviešu. Deviņiem procentiem vīriešu un trīs procentiem sieviešu šajā laikā ārsti ir ieteikuši samazināt alkohola patēriņu. Tomēr katrs divdesmitais vīrietis un katra divsimtā sieviete regulāri patērē vairāk nekā 80 gramu absolūtā alkohola dienā.
Krasi audzis to autovadītāju skaits, kam atņemtas autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā. Palielinājusies mirstība no alkohola izraisītām traumām.
Iepriekšējā rindkopā sacītais galvenokārt attiecas uz pieaugušiem cilvēkiem, kuri paši vainojami notikušajā un kurus ietekmēt ir grūti vai pat neiespējami. Taču pēdējā laikā dzeršana strauji izplatās skolas vecuma bērnu lokā. Tas skar sabiedrību kopumā un ietekmē valsts sociālo un ekonomisko situāciju.
Tādēļ laiku pa laikam valdība vismaz vārdos mēģina pievilkt grožus: aizliegt alkohola ražošanu un tirdzniecību tā nespēj (nedrīkst sabojāt naudas pumpīti), tikai cik necik cīnīties ar sekām (alkoholisma ārstēšanai un rehabilitācijai tiekot tērēti lieli valsts līdzekļi, “atņemot” veselības aprūpei paredzētos resursus), tad nu vismaz sarīko kādu īsāku vai garāku “pasākumu”, pieaicinot talkā gan politisko varu, gan sabiedrību.
Tad nu, lūk, Veselības ministrija sadarbībā ar Narkoloģijas centru un ar Pasaules Veselības organizācijas atbalstu izstrādājusi Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmas projektu 2004. – 2008. gadam un rīt Rīgā, Kongresu namā organizē tās sabiedrisko apspriešanu.
Ko lai saka, dokuments ir gana korekti izstrādāts un visaptverošs. Varbūt tikai – par daudz plašs un tāpēc līdzīgs ierēdņu mēlē rakstītai pasakai. Turklāt atbildīgo institūciju “listē” nav iekļautas spēcīgas valstiskās un nevalstiskās organizācijas, kuras vērts pieaicināt.
Vai ar šā dokumenta apspriešanu un pieņemšanu mazināsies dzeršanas sērga? Dod nu, Dievs! Kaut gan tieši ar labajiem nodomiem tiek bruģēts kāds zināms ceļš… Ja vien nodomi, kā šajā gadījumā, netiek oderēti ar finansēm vai vismaz politiķu izlēmību.
