Darba devēja izmaksas vienam darbiniekam 2000. gadā bija vidēji 2302,02 lati.
Darba devēja izmaksas vienam darbiniekam 2000. gadā bija vidēji 2302,02 lati. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka sabiedriskā sektora uzņēmumos darbinieks gadā vidēji izmaksājis 3245 latus, bet privātā sektora uzņēmumos tikai 2107,78 latus. Kopumā lielākās darbaspēka izmaksas vērojamas finansu starpniecības nozarē – 5078,42 lati –, bet mazākās bijušas viesnīcu un restorānu nozarē – 1406,89 lati. Uzņēmumos kopumā 77,3 procentus no vidējām izmaksām veidojusi darba samaksa, 20,8 procentus – darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbinieku, 1,6 procentus – darba devēja tiešie sociālie maksājumi darbiniekiem un 0,3 procentus – profesionālās apmācības izmaksas.
Visstraujāk – par 30,6 procentiem – izmaksas palielinājušās finansu starpniecības nozarē sabiedriskā sektora uzņēmumos un pērn sasniegušas 9560,38 latus. Mazajos privātā sektora uzņēmumos (mazāk par desmit darbinieku) vidējās izmaksas vienam darbiniekam gadā veidojušas apmēram trešdaļu no darbaspēka izmaksām uzņēmumos ar 1000 un vairāk darbiniekiem. Savukārt sabiedriskā sektora mazajos uzņēmumos tās bijušas 62,8 procenti no lielo uzņēmumu izmaksām.
Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu nostrādāto stundu visos uzņēmumos veidoja 1,237 latus, tostarp sabiedriskā sektora uzņēmumos – 1,768 latus, bet privātā sektora uzņēmumos – 1,129 latus.
