Arī mūsu ģimene ir Vladimira Lindermana kunga ievērota un «aplaimota». Esam saņēmuši viņa sacerēto skrejlapu «Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!». Lūk, citāts: «Valdošie politiķi aicina uz krusta karu pret krievu valodu. Ar putām uz lūpām viņi cenšas pārliecināt latviešus, ka tā esot svēta cīņa par Latviju (tā tiešām ir svēta cīņa – V.Z.). Viņi melo. Tā ir cīņa par viņu savtīgajām interesēm.»Valdošie politiķi, kas atbalstīja parakstu vākšanu par krievu valodu, bija partija «Saskaņas centrs» un Lindermana vadītā biedrība «Dzimtā valoda». Tad iznāk, ka uz «krusta karu» rosinājušas nevis koalīcijas partijas, bet «saskaņieši», kurus interesē savs ego – apvainojums, aizskartā pašcieņa par netikšanu valdībā. Cienījamie aicinātāji, latvietis tic nevis vārdiem, bet darbiem, taču ar tiem jums ne sevišķi labi ir gājis. Pēdējā laikā Latvijā tiek izdalīta īpaša iedzīvotāju grupa – krievvalodīgie. Zem šā apzīmējuma «slēpjas» ne vien krievi, bet arī, piemēram, ukraiņi, baltkrievi, poļi, lietuvieši, igauņi, armēņi, gruzīni un tā tālāk. Kāpēc tiek nonivelētas tautas? Un kāpēc neviena no tām neprotestē?Katrai tautai ir sava valoda, sava kultūra, kuru var izkopt Latvijā nacionālajās biedrībās, un tā tas arī notiek.Daudzi cittautieši dzīvo šeit piecdesmit un vairāk gadu, bet tā arī Latviju nav iemīlējuši – neuzskata to par savu dzimteni, neciena ne latviešu valodu, ne kultūru. Latviešiem pārmet, ka paši vainīgi, jo runā ar viņiem krievu valodā. Bet vai kādam no šiem cilvēkiem ir ienācis prātā, ka latvietis tā parāda savu saskarsmes kultūru – panāk pretī tam, kam ir grūtības ar valodas apguvi. Diezin vai daļa cittautiešu to ir novērtējuši.Kāpēc daudzi ārzemnieki, kas Latvijā ieradušies no Eiropas valstīm un šeit nodzīvojuši ne pārāk ilgu laiku, latviešu valodu saprot, ciena gan to, gan mūsu kultūru, bet liela daļa savulaik no Padomju Savienības ienākušo, kuri te nodzīvojuši daudzus gadus, grib mums uzspiest otru valsts valodu?Šis brīdis ir ļoti nopietns – izšķiras, būt vai nebūt Latvijai. Ja mēs nesaņemsimies, nepārvarēsim savu kūtrumu, ja domāsim, ko tā valsts nodarījusi pāri man un maniem tuvākajiem, tad laiks mūs izšķīdinās pasaules lielajā telpā un pēc 50 – 60 gadiem latviešu nācija būs no zemes virsas pazudusi. Rainis ir teicis: «Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs,Tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs.Ikvienam ir rokas jāpieliek,Lai lielais darbs uz priekšu tiek.»Mūsu šābrīža lielais darbs ir 18. februārī nobalsot par latviešu valodu. Būsim vienoti – kā toreiz «Baltijas ceļā».
