Lai dzīve pati rada vēlēšanos dzīvot.
Dabiskas kustības, kas savirknējas kā pērlītes zīda diegā, ļauj tuvoties iekšējai harmonijai un vairo dzīves enerģiju – vienkārši ļauj tai rasties un brīvi plūst. Iepazīt dzīvi kā aktīvo pirmsākumu, kas pati rada vēlēšanos dzīvot, raksturo ušu skolotāja Zoja Dančevska un piebilst – tas vairāk pieejams un piemērots pēc 40 gadu vecuma, kad cilvēki sāk piedomāt, ko ēst, kā ir dzīvots un ko darīt tālāk, lai dzīvības spēki neietu mazumā. Dažādi cilvēki«Rietumu cilvēks ir saspiests, konservatīvs, aizspriedumu pilns un reti kad patiesi draudzīgs. Tik noslēgts, ka tas nodara pāri viņam pašam. Jo vairāk viņš cenšas sevi pasargāt, jo vairāk slimo. Satraukums un spriedze rada spazmas asinsvados, un smadzenēm kļūst vēl grūtāk,» Z. Dančevska kā galveno uzsver atšķirību starp Rietumu un Austrumu pasaules uztveri. Austrumos cilvēks ir dabas daļa, kas ievēro pamatlikumus, nevis cenšas tos lauzt savu iegribu vārdā. Leģenda vēsta, ka ušu ir radies, mūkiem vērojot dzīvnieku kustības, arī to savstarpējo cīņu laikā, un pielāgojot tās cilvēkiem, saistot ar filosofiju un vispārēju attieksmi pret dzīvi. Svarīgi, ka kustības ir dabiskas, līganas un nevienu nelauž, tās netiek mākslīgi uzspiestas. Kādam ātrāk, kādam ilgākā laika posmā, bet organisms pats uztver, kas viņam nepieciešams, un priecīgi atsaucas sava saimnieka intuitīvajiem meklējumiem, kā pašiem sev palīdzēt. Liela nozīme ir dao mācībai – debesu dao nepretojas, necīnās, bet uzvar. Ušu nozīmē darbību bez pretdarbības, darbību, it kā neko nedarot. Bet tā ir dzīva, aktīva «nekā nedarīšana» pašam par prieku un veselību.Viss riņķoUšu ir vesela sistēma, ko veido vingrinājumi, meditācija, filosofija, bet, kā norāda Z. Dančevska, būtiskais bieži vien ir vienkāršs. Taču ne vienmēr vienkārši ir līdz tam nonākt. Piemēram, kas var būt vienkāršāk par elpošanu, miegu un atpūtu? Taču reti kurš elpo pareizi un prot atslābināties. Viņas vadītā grupa nenodarbojas ar kaujas mākslām vai sportu, tā ir domāta veselības noturēšanai, dzīvības enerģijas vairošanai. Iesācēji parasti vispirms mācās pareizi elpot – dziļi, ritmiski, «ar vēderu». Ja kādam «rietumniekam» lūdz ievilkt elpu, pleci uzreiz ceļas gaisā. Z.Dančevska nostājas un rāda savu ieelpu – pleci paliek uz vietas, cilājas ne krūšu kurvis, bet vēders. Pēc nodarbībām pusotra gada garumā pašai izgaisušas divas hroniskas saslimšanas, viņa gan neatklāj, kādas. Grupas nodarbībās cits veiksmīgi atvadījies no astmatiskas saslimšanas, labs efekts esot, ja cilvēks cieš no kaulu un locītavu kaitēm, miega, garastāvokļa traucējumiem. Sakārtojot orgānu darbību un nostiprinot nervu sistēmu, uzlabojas vēdera izeja, kuņģa darbība. Laba elpošana, prasme atslābināties gādā gan par dzīvības enerģijas riņķošanu, gan par labu orgānu un smadzeņu apasiņošanu, kas ir veselības ķīla. Taču tāpēc nodarbības viņa neieteic ielaistu vēnu slimību gadījumos, kad ārsti kā vienīgo risinājumu saskata operāciju. «Pēc nodarbības es vienmēr saku paldies grupai – tā palīdz arī man turēties formā. Vari vingrot pats, bet grupa disciplinē,» atzīst Z.Dančevska.Paskatīties citādi«Es kā savu uzdevumu saskatu palīdzēt cilvēkam atrast citādo jau zināmajā. To var darīt dažādi – ar uzturu, kustībām, domāšanu. Ušu ir maigs, bet efektīvs,» Z.Dančevska raksturo. Daba sniedz daudz risinājumu, ušu ir tikai viens no tiem. Tas neizslēdz norīvēšanos, pašmasāžu vai citas procedūras. Taču svarīgi ir līdzsvarot enerģiju, ko palīdz kustību kompleksi. Lai iesildītos, tiek izmantoti arī ci-gun vingrinājumi dažādu orgānu sistēmām. Informācijas ir daudz, bet tā uzrunājot cilvēku tikai tad, kad viņš sapratis tās nepieciešamību. Speciālu meditāciju viņa nepraktizējot, taču atgādina – meditācija ir arī tad, kad lasa vakara pasaku, kad gatavo sviestmaizes savam skolasbērnam. Meditācija ir zināmu kustību veikšana, zināmas norises, uz kurām cilvēks koncentrējas tā, ka pilnīgi atbrīvojas domāšana, tā aiziet «brīvsolī», lai pēc atpūtas būtu gatava darbam ar jaunu spēku.«Kad cilvēks to uzķer, gribas to turpināt, jo tam ir rezultāti, organisms pats pēc tā tiecas – būt harmonijā, atrast dvēseles līdzsvaru un atbrīvoties,» iedrošina Z.Dančevska. Elpošanas treniņamPastaigas laikā – tukšā dūšā, svaigā gaisā, skaistā apkārtnē un bez cigaretes – censties elpot ritmā: pieci soļi – ieelpa, divi soļi – pauze, pieci soļi – izelpa, divi soļi – pauze. Nepārspīlēt pirmajā reizē un nesaspringt. Kad tas apgūts, pāriet uz citu režīmu: 7 – 3 – 7 – 3 . Pusgada laikā vajadzētu tikt līdz 8 – 4 – 8 – 4. Uztrenējot elpošanu, pazudīs aizdusa un palielināsies slodzes izturība.
