Pirms nedēļas no Dienvidkorejas atgriezās Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris «Spīgo».
Par Latvijas labākā sieviešu kora («Spīgo» šo titulu nopelnīja 2008. gada Latvijas Vispārējo dziesmu svētku koru «karos») piedzīvojumiem rakstīts gana daudz. Jau pagājušajā gadā pirms tradicionālā Ziemassvētku koncerta Jelgavas Sv.Annas katedrālē «Spīgo» diriģente un mākslinieciskā vadītāja Līga Celma «Ziņām» atklāja savu un dziedātāju kluso sapni – aizbraukt uz pasaules koru meistarsacīkstēm Dienvidkorejā. Šādos pasākumos piedalās vien pasaules labākie kori, un šādu uzaicinājumu pēc sekmīgās dalības sērijas «Musica Mundi» festivālos Venēcijā un Vīnē bija saņēmis arī «Spīgo»…Uz Koreju Līga un kora meitenes (no Jelgavas 4. vidusskolas ceļā devās 40 cilvēku delegācija) aizbrauca, bet diez vai to var saukt par diriģentes un jauno dziedātāju sapņa piepildīšanos. Nu pēc atgriešanās (17. jūlijā) pagājusi gandrīz nedēļa, un L.Celma, kad lielākie pārdzīvojumi pierimuši, bija gatava dalīties ar «Ziņām» ceļojuma iespaidos.Ceļa galā… šoksKrietni pastrādājušas mēģinājumos (nedrīkstēja taču «krist kaunā» pēc kora «Kamēr…» grandiozajiem panākumiem līdzīgā pasākumā Ķīnā pirms trim gadiem), meitenes ne bez ambīcijām 10. jūlijā devās ceļā. Lidojums līdz pat Dienvidkorejas galvaspilsētai Seulai ritējis bez starpgadījumiem, un tikai vilcienā no Seulas uz Pusanu (otra lielākā Dienvidkorejas pilsēta un viena no lielākajām ostas pilsētām pasaulē) uzzināts, ka koru sacensības atceltas.«Tā kā mūsu lidmašīna par stundu aizkavējās, gribējām sazvanīties ar sagaidītājiem Pusanā. Atverot e-pasta vēstuli, atradām ziņu, ka konkurss neturpināsies,» Līga atceras, ka pirmo reakciju var salīdzināt ar šoku. «Pirmā kora meistarsacīkšu daļa, kurā mums nebija jāpiedalās, jau noslēgusies, bet, kad 14 dalībniekiem no Indonēzijas kora konstatēta pašlaik tik populārā cūku gripa, visi turpmākie pasākumi atcelti, un var lidot mājās,» spējam iedomāties, kā desmitiem tūkstošu kilometru no Latvijas var justies jelgavnieces, kuras ar neatlaidību un apskaužamu izdomu pārvarējušas finansiālos šķēršļus (atceramies kaut vai atbalsta kampaņu, ko vainagoja 20. maija koncerts Jelgavas kultūras namā ar maestro Raimonda Paula un citu mūziķu piedalīšanos), lai aizbrauktu uz tālo Koreju. Nav arī liekas naudiņas, lai samainītu atpakaļceļa biļetes uz kādu dienu iepriekš.Austrumi – smalka lietaKā mēdz gadīties ne reizi vien, ar laiku atrisinās visas problēmas. Galu galā vismaz sagaidītāji ir, kur tiem jābūt, arī naktsmājas un vakariņas atrodas turpat Čangvonā – pilsētā, kur paredzēta «Spīgo» apmešanās vieta. Ar ārēji tik laipnajiem korejiešiem nekāda īpaša kontaktēšanās gan nesanāk – rietumu valodu, arī mums tik pierastās angļu mēles, zināšanas viņiem pašvakas, turklāt īpaši kontakti netiek pieļauti, iespējams, arī bīstamā vīrusa dēļ. «Izrādās, starp Rietumiem un Austrumiem tomēr ir milzīgs attālums ne tikai kilometru ziņā vien – var just, ka no augšas saņemts rīkojums šejienes cilvēkiem nozīmē ļoti daudz, pat visu,» L.Celmai jau radušās savas pārdomas par Rietumu demokrātijas priekšrocībām un trūkumiem.Bez dziesmas neiztiktPēc sestdienas ierašanās galamērķī un svētdienas pastaigas pa apkārtni nākotne jau vairs nerādās tik drūma, lai gan trāpīts tieši musonu periodā – līst bieži un pamatīgi, toties par siltuma trūkumu arī nevar žēloties. Līdzīgi kā «Spīgo» Čangvonā palikusi arī daļa žūrijas, meiteņu koris no Meksikas, lietuviešu «Kivi» un zēnu koris no Vācijas. Pirmdienā turpat apmešanās vietas foajē izdodas noorganizēt improvizētu koncertu, un «Spīgo» izpildītā konkursa programma izpelnās klausītāju atzinību. (Žēl, ka oficiāla vērtējuma nav…) Padziedāt izdodas arī nākamajā dienā, kad mūsējām un vāciešiem pievienojas krievu zēnu koris un Taizemes jauktais koris.Piepildās arī cerības apskatīt kaut ko no Korejas. Iesaistās Latvijas vēstnieka Japānā vietnieks Egīls Dzelme, un tiek sarūpēta ekskursija uz Lotosa ziedu rezervātu un Mālu muzeju (mazliet citādi nekā Latgalē – smejas Līga). Nākamajā dienā meitenēm izdodas «nolaisties zemāk» un apskatīt Dzelteno jūru. Arī ikdienas iespaidu nav mazums – visvienkāršākā vecenīte var būt bruņota ar modernākās tehnoloģijas mobilo tālruni, bet tuvējā grāvmala visai «pieķēzīta».«Tomēr, atceroties, cik daudz darba un līdzekļu ieguldīts…» Līga ir visai skeptiska, lai vērtētu braucienu par izdevušos.
