Pēc ilgāka vasaras brīvlaika atsākušās Saeimas plenārsēdes.
Pēc ilgāka vasaras brīvlaika atsākušās Saeimas plenārsēdes. Jaunā darba cēliena iesākums sakrita ar jaunās – Guntara Krasta – valdības darba pirmo mēnesi. Pavērosim, kas tad šajā laikā ir noticis.
Jaunais kabinets ir sācis strādāt bez iešūpošanās, ar konkrētiem darbiem, labu tempu, kas, šķiet, ir pat straujāks nekā iepriekšējai valdībai. Nozīmīgākais, ko mēneša laikā izdevies panākt jaunajai valdībai, ir tā dēvētās graudu problēmas kaut daļēja mīkstināšana. Šis jautājums, protams, tiks risināts arī turpmāk. Patlaban šajā jomā notiek nopietna reorganizācija, pēc kuras Labības birojs pārtaps par Labības aģentūru. Un tā nebūs tikai nosaukuma maiņa. Šī institūcija ir aicināta dot zemniekam arī zināmas valsts iepirkšanas garantijas. Jācer, ka ar katru nedēļu zemniekiem būs arvien mazāk iemeslu piketēt pie Saeimas, kā tas bija 10. septembrī.
Kas notiek mūsu parlamentā?
Likumdevēji atsāka darbu 4. septembrī ar ārkārtas plenārsēdi. Tā tika sasaukta, lai izskatītu vienu vienīgu jautājumu, proti, par pasažieru pārvadāšanu. Vai mēs to gribam vai ne, bet šis jautājums mūsu valstī kļuvis būtisks. Pēdējā laikā slēgti dzelzceļa maršruti posmā Rūjiena – Aloja un Vaiņode – Liepāja. Tas izraisījis asu iedzīvotāju reakciju, bet problēmas atrisinājums diemžēl nav vienkāršs. Jā, no vienas puses ir jāpiekrīt tiem apmēram trīsdesmit cilvēkiem, kas maršruta slēgšanas dēļ katru dienu nevar nokļūt tur, kur vajadzīgs. Bet ir arī otra puse – kas par to maksās? Kas maksā par to, ka pieci vagoni apkalpo dažus desmitus pasažieru? Diemžēl valstī nekas nerodas no nekā. Kāds vienmēr kaut ko par visu maksā. Tieši vai netieši – tam nav īpašas nozīmes. Un par šo posmu neracionālu izmantošanu maksājam mēs visi – gan tie, kas brauc, gan tie, kas pat īsti nezina, kas tā Vaiņode tāda ir. Protams, šiem cilvēkiem ir jābūt iespējai nokļūt tur, kur vajadzīgs. Valsts pienākums ir viņiem to nodrošināt. Jau kursē autobusi, kuru saraksts tiks pilnveidots un pielāgots cilvēku vajadzībām.
Lai cik svarīga un būtiska būtu šī lieta, man ir grūti saprast tos opozīcijas deputātus, kas izmantoja šo patiesi sasāpējušo jautājumu pašreklāmai. «Re, vēlētāj, kā mēs savu tautu mīlam! Liksim tev pat par tukšiem vagoniem maksāt, lai tik viņi zina!» Populisms, atkal tas bēdīgi slavenais populisms…
Pat neaizstāvot satiksmes ministru Vili Krištopanu un viņa ministriju, grūti ir nepamanīt, kā pēdējā gada laikā ir mainījusies situācija Latvijas ceļos, sākot ar lielajām maģistrālēm un beidzot ar rajonu un pat pagastu ceļiem.
Tas vēl nebūt nebija viss, par ko deputāti runāja un sprieda 4. septembra ārkārtas plenārsēde. Vēl trokšņaināka par transporta problēmu apspriešanu izvērtās diskusija par opozīcijas ierosināto jautājumu – Saeimas priekšsēdētāja biedra Aigara Jirgena atstādināšanu no amata. Vai tas būtu kādu nopietnu politisku nesaskaņu dēļ? Nē. Varbūt priekšsēdētāja biedrs vairākkārt pārkāpis sēžu vadīšanas procedūru? Arī ne. Viss ir daudz vienkāršāk – kādā avīzē parādījusies informācija. Jums cienījamais lasītāj, jau labi zināma. Negribu nedz to apšaubīt, nedz apspriest. Katrai avīzei ir tiesības censties palielināt lasītāju loku, jo tas galu galā ir redakcijas bizness. Bet, kad tautas vēlētie likumdevēji, balstīdamies tikai uz vienu publikāciju, ierosina kolēģa atstādināšanu no amata, tad gribot negribot rodas jautājumi: «Vai tas, cienījamie opozīcijas deputāti, nav arī jūsu bizness? Vai jūs neizmantojat Saeimas tribīni savstarpējo rēķinu kārtošanai? Vai ir godīgi par nodokļu maksātāju naudu rīkot priekšvēlēšanu aģitāciju ar tiešās radiotranslācijas starpniecību?»
Man pat liekas, ka priekšvēlēšanu laikā būtu lietderīgi vispār pārtraukt plenārsēžu tiešraides. Nav nekāds noslēpums, ka patlaban dažs labs tautas pārstāvis, kāpjot Saeimas tribīnē, uzrunā ne tik daudz likumdevējus, cik vēlētājus.
