Jelgavas 2. pamatskola šonedēļ rīkoja diskusiju par mazākumtautību pamatskolu absolventu problēmām un priekšrocībām, vidējo izglītību apgūstot latviešu skolās.
Jelgavas 2. pamatskola šonedēļ rīkoja diskusiju par mazākumtautību pamatskolu absolventu problēmām un priekšrocībām, vidējo izglītību apgūstot latviešu skolās.
Tā kā pēdējā laikā mazākumtautību pamatskolu absolventi bieži vien vidējās izglītības iegūšanai izvēlas latviešu skolas, aktuāls kļūst jautājums, kā mazākumtautību mācību iestādēm veiksmīgāk sagatavot skolēnus mācībām valsts valodā un atvieglot adaptācijas periodu latviešu skolās. Uz diskusiju par šiem jautājumiem bija aicināti Izglītības pārvaldes darbinieki, skolu direktori, pedagogi, vecāki un skolēni.
Par vienu no galvenajām problēmām latviešu skolu pedagogi min nepilnīgas latviešu valodas un literatūras zināšanās. Lielākās grūtības bērniem sagādājot eksaktie priekšmeti, terminoloģija, kas jāapgūst no jauna. Ir gadījumi, kad skolēns tiek atskaitīts no skolas, jo pilnībā neuztver mācību vielu. Savukārt mazākumtautību skolu pedagogi bilst, ka trūkst rūpīgi izstrādātu latviešu valodas mācību līdzekļu, kas palīdzētu pilnībā apgūt latviešu valodas gramatiku, iepazīties ar literatūru.
Pedagogi ir vienisprātis, ka šī problēma jārisina Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī, rēķinoties ar pieaugošo skolēnu plūsmu no mazākumtautību uz latviešu skolām, kā arī savstarpēji saskaņojot mācību programmu.
Par vienu no noteicošajiem motīviem, kāpēc mazākumtautību pamatskolu absolventi pāriet uz latviešu mācību iestādēm, skolēni min iespēju vidējo izglītību iegūt latviešu valodā, lai veiksmīgāk startētu mūsu valsts augstskolās. Viņi arī atzīst, ka adaptācija jaunā kolektīvā sadzīves līmenī grūtības nesagādājot.