Jelgavnieki jau var pieteikties digitālās jeb ciparu televīzijas pakalpojumu izmantošanai, taču, tā kā uzņēmumā «Baltkom» izveidojusies vairākus tūkstošus liela interesentu rinda, šis pakalpojums varētu būt pieejams tikai uz gada beigām.
Jelgavnieki jau var pieteikties digitālās jeb ciparu televīzijas pakalpojumu izmantošanai, taču, tā kā uzņēmumā “Baltkom” izveidojusies vairākus tūkstošus liela interesentu rinda, šis pakalpojums varētu būt pieejams tikai uz gada beigām. Galvenokārt to varēs izmantot pilsētnieki, kas dzīvo rajonos, kur nodrošināti “Baltkom” kabeļtelevīzijas pakalpojumi.
Septembra beigās telekomunikāciju uzņēmums “Baltkom” sāka klientiem piedāvāt daudzkanālu digitālās televīzijas pakalpojumus. Tos, kā informē uzņēmuma mārketiga direktore Sandra Kraujiņa, var izmantot Rīgas, Rīgas rajona, Jelgavas, Ogres, Jūrmalas iedzīvotāji, visi, kas atrodas 50 kilometru rādiusā ap Zaķusalas televīzijas torni.
Kanālu izvēlē ņem vērā maksātspēju
Šogad digitālās televīzijas attīstībā uzņēmums investējis vairāk nekā divus miljonus latu. Nākotnē plānots ieguldīt vēl vismaz miljonu latu, neskaitot 650 000 latu ciparu uztvērēju iegādei. Pašlaik “Baltkom” daudzkanālu digitālās televīzijas pakalpojumus izmanto nepilni trīs tūkstoši abonentu. Līdz gada beigām uzņēmums šo iespēju plāno nodrošināt pieciem tūkstošiem ģimeņu. Nākamgad, pēc “Baltkom” aplēsēm, abonentu skaits varētu sasniegt 15 tūkstošus. Izmantojot optisko kabeļtīklu, Rīgā “Baltkom” pakalpojumus iespējams lietot 170 tūkstošiem abonentu, bet 50 kilometru apraides zonā – ap 360 tūkstošiem.
Pašlaik digitālā televīzija piedāvā vairāk nekā 50 ciparu televīzijas kanālu un astoņas radiostacijas. No nacionālās apraides kanāliem pirmo digitālās televīzijas ciparu formātā var skatīties Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT), kas plānojot raidīt divus jaunus kanālus, kas būšot pieejami tikai digitālās televīzijas abonentiem. Sadarbību ar “Baltkom” sācis kanāls TV5, bet sarunas par sadarbību notiek ar TV3, tās varētu tikt risinātas arī ar Latvijas Televīziju. Jaunās iespējas ar laiku ļautu piedāvāt 200 kanālu. Pašreizējais kanālu skaits komplektēts, ņemot vērā gan uzņēmuma finansiālās iespējas, gan klientu maksātspēju un vēlmes. Veidojot piedāvājumu, ņemts vērā krieviski runājošo īpatsvars, daudzu interese par sporta pārraidēm. Ja sadarbībai būtu izvēlēti tikai dārgākie kanāli, skatītāji tik augstu abonenta maksu nespētu samaksāt.
DTV Jelgavā – galvenokārt kabeļtīkla zonā
Pieslēguma maksa atkarīga no vietas, kurā jānodrošina pieslēgums un abonentu skaita mājā. Proti, daudzdzīvokļu namā ar vairākiem abonentiem pieslēguma maksa būs zemāka nekā privātmājā ar vienu abonentu. Uz jelgavniekiem tas gan īpaši neattiecas, jo, kā norāda “Baltkom” Jelgavas Klientu apkalpošanas centra vadītājs Andris Strautiņš, svarīgs digitālās televīzijas nodrošināšanas nosacījums ir tiešā redzamība ar Zaķusalas TV torni. Tādējādi Jelgavā digitālā televīzija pieejama galvenokārt tikai “Baltkom” kabeļtīkla zonā Lielupes kreisā krasta daļas daudzdzīvokļu namu mikrorajonos. S.Kraujiņa gan apliecina, ka esot saņemti pieteikumi arī no dažiem mūsu pilsētas un rajona privātmāju īpašniekiem, tomēr viņiem šā pakalpojuma pieejamība varētu izmaksāt visai dārgi – antenas vai masta iegāde un ar to uzstādīšanu saistītās izmaksas jāsedz pašam klientam. Turklāt ne visur ieceri varēs realizēt. Tas individuālos abonentus būtiski ierobežos.
Iedzīvotājiem “Baltkom” piedāvā divus pieslēguma variantus: digitālās televīzijas ciparu uztvērēja iegādi īpašumā vai arī nomu. Pirmajā gadījumā aparatūra kļūst par abonenta īpašumu, tāpēc viņam nav jāmaksā ikmēneša nomas maksa. “Baltkom” ciparu televīzijas klientiem jārēķinās arī ar abonēšanas maksu par pakalpojumu.
A.Strautiņš atzīst, ka pagaidām jelgavnieki lielu interesi par digitālo televīziju nav izrādījuši. Svarīgs nosacījums ir arī iedzīvotāju maksātspēja, kas Jelgavā ir zemāka nekā Rīgā. S.Kraujiņa savukārt pieļauj, ka gada beigās un nākamā gada sākumā, kad uzņēmumam izdosies apmierināt pirmo ciparu televīzijas interesentu vilni, arī jelgavnieku interese varētu augt. Pašlaik “Baltkom” rindā uz digitālās televīzijas pakalpojumiem gaidot apmēram trīs tūkstoši interesentu.
Kā liecina Baltijas jūras reģiona sakaru foruma informācija, “Baltkom” tirgus daļa Rīgā sasniedz 46 procentus. Uzņēmums prognozē, ka digitālās televīzijas pakalpojumus varētu izmantot aptuveni 10 – 12 procentu no Rīgas un tai piegulošā reģiona ģimenēm.
Digitālā TV nozīmē augstāku kvalitāti
Ciparu televīzijas signāls ēterā nonāk, izmantojot mikroviļņu daudzpunktu sadales sistēmu. Zaķusalas tornī “Baltkom” vajadzībām ierīkoti astoņi mikroviļņu raidītāji. Līdz ar digitālās televīzijas ieviešanu samazinājies kanālu skaits, kas tiek piedāvāts analogā tīkla klientiem. Līdz šim klienti, kas bija abonējuši lielo paketi, varēja skatīties 24 kanālus. Tagad desmit no tiem pārraida ciparu televīzijas kanālus. Turpmāk līdz ar jaunu pakalpojumu ieviešanu ciparu formātā analogo televīzijas programmu skaits samazināšoties vēl vairāk.
Digitālā televīzija, kā apliecina speciālisti, nodrošina labāku kvalitāti, stereo skaņu, platekrāna attēlu un iespēju izvēlēties valodu. Tālākā nākotnē skatītāji par atsevišķu maksu varētu pasūtīt sev vēlamas filmas. Digitālās datu pārraides uztveršanai nav nepieciešams televizors – pārraidi iespējams skatīties arī datorā, jo to var nodrošināt DTV datorkarte. Nākamajā gadā “Baltkom” plānojot ieviest “Conax” kodēšanas sistēmu un sākt tehnisko darbu, lai ētera signāla individuālajiem abonentiem nodrošinātu interneta un telefonsakaru pakalpojumus. Signāla kodēšana ļaušot veikt arī tā saucamo klienta vadību, piemēram, tuvojoties pakalpojuma samaksas datumam, tiks automātiski nosūtīts paziņojums, kas parādīsies televizora ekrānā.
Uzņēmums “Baltkom” pieļauj iespēju digitālo televīziju piedāvāt visā Latvijas teritorijā, tomēr tik drīz tas nenotiks. Proti, kā Baltijas jūras reģiona sakaru forumā norādījis uzņēmuma komercdirektors Juris Ķezberis, lai ieviestu digitālo televīziju, jābūt skaidri zināmiem spēles noteikumiem, tiesībām un pienākumiem. Digitālās televīzijas apraidi visā valsts teritorijā varētu ieviest, ja valsts izskatītu iespēju sniegt atvieglojumus, piemēram, raidiekārtu uzstādīšanā, ciparu apraide visā Latvijā nebūtu neiespējama.
