Ik dienas gan pilsētās, gan laukos vērojami cilvēki, kas rosās palīgdarbos, kas visbiežāk saistīti ar vides sakopšanu, remontiem, pensionāru un invalīdu aprūpi. Patlaban Jelgavā tiek nodarbināti 357, Jelgavas novadā – 437, bet Ozolnieku novadā – 61 tā sauktais simtlatu stipendiāts. Šajā Eiropas Sociālā fonda projektā, kurš sākās pagājušā rudenī, rit otrais iesaukums, jo pirmie stipendiāti savus paredzētos sešus mēnešus jau nostrādājuši.
Jelgavniece divu nepilngadīgu bērnu vecmāmiņa un vienīgā apgādniece Natālija Gornovska, kas vakar tīrīja Dambja ielu, teic, ka klājas ļoti grūti un ka šis simts latu pabalsts viņas ģimenei ir ļoti nozīmīgs. Sievietei, kura agrāk strādāja «Latvijas keramikā», jau divus gadus nav darba. Par dzīvokli iekrājušies parādi. Bērnus gan viņa cenšoties pabarot pietiekami, taču pietrūkst naudas arī uzturam. Darbs nav grūts, bet nomāc neziņaN.Gornovskas darbabiedrene Inita piebilda, ka stipendiāta darbs, viņasprāt, ir vieglāks un labāk apmaksāts nekā gadījuma darbi pie saimniekiem. Vasarā viņa domā vēl piepelnīties, lasot ogas un sēnes. Par tālāko iztikšanu, kad novembrī darbs beigsies, abas sievietes ir neziņā. Atliekot vien paļauties uz Dievu, jo cilvēku solītais var arī nepiepildīties. Daži neizmanto iespējuAģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns stāsta, ka lielāka daļa stipendiātu strādā ļoti apzinīgi. Tomēr, salīdzinot ar pirmo «iesaukumu», otrajā disciplīnas pārkāpēju atbirums ir lielāks. Pagājušā nedēļā vien nācies atlaist 16 stipendiātu, kas vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojuma nav ieradušies darbā vai izdarījuši citus pārkāpumus. Aģentūra šajā projektā iesaistījusi vairāk nekā divsimt strādnieku. Tas prasot daudz papildu rūpju gan nodrošināšanā ar darbu, instrumentiem, gan kvalitātes kontrolē. Rinda ir garaVairāki lasītāji «Ziņām» izteikuši neizpratni, ka «simtlatnieki» bieži manīti bez darba. Kāda sieviete vaicā, kāpēc stipendiāti ik rītu tīra Lietuvas šosejas malu, kas nekad iepriekš neesot darīts un kur nav daudz atkritumu. Arī kāds pirmā «iesaukuma» dalībnieks atzina, ka, sniega šķūrēšanai beidzoties, darba pietrūcis. A.Baļčūns teic, ka aģentūra cenšas nodarbināt maksimāli lielu bezdarbnieku skaitu, jo strādātgribētāju rinda ir gara. «Pilsētsaimniecības» darbiniece Ilona Lediņa stāsta, ka daži vērīgi jelgavnieki zvana un piesaka vietas, ko derētu sakopt. Viņa aicina to darīt arī citus (tālrunis 63084485).Pie stipendiātu redzamākajiem darbiem tiek nosaukta frēzēšana un jauna zāliena izveidošana pilsētas autoostā, Asteru ielas bērnu laukuma apstādīšana un citi.Latvijā projekts aptver tikai sešdesmit procentu bezdarbnieku, kuri nesaņem pabalstus. Pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, Jelgavas pilsētā un novadā, kā arī Ozolnieku novadā simt latu stipendiju darbiem pieteikušies 21 180 bezdarbnieku (no tiem Jelgavā – 1327), kas vēl gaida rindā. ESF projekts «Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās», kura kopējais plānotais finansējums ir 24 miljoni latu un kurā jāiesaista 44 tūkstoši bezdarbnieku, beidzas decembrī. Valdība akceptējusi Labklājības ministrijas priekšlikumu – pašvaldībās simt latu stipendiju darbu turpināt arī nākamgad.
