Lai ieraudzītu ziedam 2016. gada augu – purva atāleni –, jāpaciešas līdz vasarai. Gada dzīvnieks – āpsis – arī snauž savā alā, bet Gada putns – dižraibais dzenis – jau tagad ir sastopams.
Par Gada putnu nosauktais dižraibais dzenis (Dendrocopos major) tiek dēvēts par vienu no meža «lietussarga» sugām, jo tā izkaltie dobumi noder ne tikai paša ligzdai, bet pēc tam arī citām putnu sugām, piemēram, zīlītēm, un citiem dzīvniekiem. Kā stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs un projektu vadītājs Viesturs Ķerus, dižraibais dzenis Latvijā ir arī visbiežāk sastopamā dzeņu suga. Dižraibie dzeņi pie mums mīt ne tikai mežos, bet arī parkos, dārzos.
Kāpēc šogad par Gada putnu izvēlēts tieši dižraibais dzenis? V.Ķerus stāsta, ka jautājums par Gada putnu tiek izlemts LOB padomes sēdē, apsverot vairākus variantus un izvēloties to, kas vislabāk atbilst LOB attiecīgā gada darba prioritātēm. Dabas aizsardzība mežos ir viena no LOB prioritātēm, tāpēc šogad izvēlēts tieši mežu putns. V.Ķerus arī piebilst: «Uz sugas izvēles brīdi mūsu rīcībā esošā informācija liecināja par dižraibā dzeņa skaita samazināšanos. Jaunākā informācija tomēr parāda, ka sugas populācija ir stabila.»
Uz jautājumu, vai arī pats V.Ķerus par Gada putnu izvēlētos dižraibo dzeni vai tomēr padomā bijis kāds cits putns, LOB valdes priekšsēdētājs atbild: «Vienmēr ir vēl kāds cits putns, ko varētu izraudzīties, bet šī izvēle ir pilnīgi pamatota. Citus putnus varam atlikt uz turpmākajiem gadiem.»
Nav jābūt retumam
Par Gada augu šogad nosauktā purva atālene (Parnassia palustris) ir līdz 35 centimetriem garš lakstaugs ar greznu ziedu un aug dabiskās mitrās pļavās un kaļķainos zāļu purvos.
Par Gada auga statusa piešķiršanu lemj jau kāda cita biedrība – Latvijas Botāniķu biedrība. Kā stāsta Latvijas Dabas fonda (LDF) eksperte un botāniķe Valda Baroņina – pāris nedēļas pirms sanāksmes, kurā plānotas nākamā Gada auga vēlēšanas, Botāniķu biedrības biedri tiek aicināti iesniegt priekšlikumus. Šai sugai nav noteikti jābūt kādam retumam, esot pat labāk, ja Gada augs ir tāds, ko Latvijas cilvēki reāli var atrast dabā, varbūt arī savā īpašumā. Bet tai ir jābūt sugai, kura kaut ko var «pastāstīt» par savu dzīvotni un varbūt ar to saistītām problēmām. V.Baroniņa atklāj, ka purva atāleni var saukt par Latvijai raksturīgu sugu. Tas nozīmē, ka augs pie mums sastopams sava areāla robežās un to atrast nav nekāds pārsteigums. «Tomēr problēma ir – suga iecienījusi mitras pļavas un kaļķainus zāļu purvus, kādi Latvijā ir reti sastopami, bet zālāju neapsaimniekošanas, kā arī meliorācijas dēļ sugai piemērotas atradnes pamazām izzūd, tāpēc atālene ar laiku var kļūt par retumu. Pagaidām tas tā vēl nav, piemērotos biotopos augu, kaut arī ne bieži, bet sastapt var,» stāsta botāniķe.
Aicina ziņot par redzēto
V.Baroņina atzīst, ka šo purva atāleni mēdz uzskatīt par maz redzētu, un domā, ka galvenais iemesls varētu būt ziedēšanas laiks. «Atālene uzzied tikai vasaras otrajā pusē – jūlija beigās, augustā, kad augiem vairs nepievērš tādu uzmanību kā uz Jāņiem,» atklāj LDF eksperte. Tāpat V.Baroņina piebilst: «Vēl cilvēkiem būtu jāzina tas, ka purva atālene ir bioloģiski vērtīgo zālāju – tā saukto BVZ – indikatorsuga. Viena no sugām, kura vēstī par to, ka zālājs ir dabisks, nav arts daudzus gadus, un ļoti ticams, ka šādā zālājā, kur ir atālene, var atrast arī citas dabisku augteņu sugas.»
Vaicāta, vai izvēle par labu purva atālenei ir pamatota vai tomēr bijusi vēlme Gada auga godā redzēt kādu citu sugu, V.Baroņina atbild: «Patiešām bija izvēle starp vairākām sugām – par Gada augu varēja kļūt jebkura no tām, jo visas bija interesantas un katra ar savu «dzīves stāstu». Pat ja es vai kāds cits vēlējās par Gada augu redzēt citu, tomēr izvēles process ir gana demokrātisks un katra no šīm sugām bija cienīga kļūt par Gada augu.»
LDF eksperte teic, ka Latvijas Botāniķu biedrība cenšas izraudzīties tādu sugu, kas būtu interesanta arī cilvēkiem, lai viņi par to kaut ko vairāk uzzinātu. Iedzīvotāji aicināti ziņot par Gada auga atradumiem vietnē www.dabasdati.lv. «Tas ļauj arī mums, botāniķiem, kaut ko jaunu uzzināt par sugas izplatību, varbūt arī par tās vietējiem nosaukumiem,» atklāj botāniķe.
Izteiksmīgs grāmatu tēls
Par 2016. gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzejā izvēlēts āpsis (Meles meles), kas ir viens no lielākajiem plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvniekiem Latvijā.
Arī šoreiz Gada dzīvnieks nav aizsargājamo sugu sarakstos, taču tas nereti ir izteiksmīgs tēls bērnu grāmatās, un, lai arī melnbalti svītroto purniņu pareizi noteiks daudzi, āpša jeb Eiropas āpša dabā atstāto liecību atpazīšana jau ir sarežģītāks uzdevums, norāda Latvijas Dabas muzejs.
Dzīvnieka nakts daba ļauj āpšiem palikt nepamanāmiem, ar cilvēku ikdienā saskarsmi neveidojot. Izplatība Latvijā ir visai ievērojama – 13 800 dzīvnieku. Tā kā āpsis ir aktīvs galvenokārt diennakts tumšajā laikā, par tā klātbūtni mēs visbiežāk varam uzzināt pēc tā atstātajām darbības pēdām. Āpša ķepu nospiedumos labi redzamas tam raksturīgo pirkstu un garo nagu zīmes.
Dabas muzejs aicina ikvienu, kurš saticis, sajutis, sasmaržojis vai dzirdējis par āpsi darbībā, dalīties ar Latvijas Dabas muzeju, atsūtot savu stāstu vai fotogrāfiju.
Uzziņai
2016. gadā
Gada augs – purva atāleneGada putns – dižraibais dzenisGada dzīvnieks – āpsis
2015. gadā
Gada putns – dzeltenais tārtiņšGada augs – čemuru palēksGada dzīvnieks – mežacūka
2014. gadā
Gada augs – laksisGada putns – pupuķisGada dzīvnieks – pelēkais vilks
