Aptuveni trešo daļu Latvijas teritorijas – visu Kurzemes un Zemgales sadales sistēmas elektrotīklu no Baltijas jūras piekrastes līdz Skaistkalnei Bauskas novadā – turpmāk uzraudzīs no jaunatklātā akciju sabiedrības “Sadales tīkls” Rietumu dispečervadības centra Jelgavā.
Dispečervadības centrs izveidots, apvienojot līdz šim esošos elektrotīkla vadības centrus Liepājā un Jelgavā, lai optimizētu tehniskos un personāla resursus un samazinātu izmaksas. Tas tapis pusgada laikā, vienlaikus ar telpu pārbūvi turpinoties ikdienas operatīvajam darbam līdzšinējā Jelgavas centrā un apmācot jaunos dispečerus topošajam centram.
Dežūrdarbs 24 stundu garumā
Iepazīstoties ar dispečervadības centru, varēja apskatīt sešas dispečeru darba vietas, bet, strādājot avārijas režīmā, iespējams nodrošināt 13 darba vietas. Dispečeru darbs nav viegls – maiņa ilgst 12 stundas, bet ir dispečeri, kas dežurē 24 stundas. Naktī ar darbu tiek galā trīs darbinieki, bet, parādoties daudziem atslēgumiem, pievienojas vēl citi. Kopā ar dispečeriem ikdienā centrā strādā arī divi plānotāji, divi elektroinženieri, tehniķis, galvenais dispečers un nodaļas vadītājs. No Liepājas uz Jelgavu strādāt pārnāca gan tikai četri darbinieki, bet septiņus nācās apmācīt no jauna. Pavisam centrā strādā 24 dispečeri. Kopējais dispečeru skaits nav mainījies, taču viņi apkalpo lielāku zonu, piemēram, Jelgavu un Bausku apkalpo viens dispečers, arī Tukumu un Dobeli viens utt.
“Sadales tīkla” dispečeru vadības direktors Gunārs Kacēns “Ziņām” atzīst, ka trīs gadu laikā personāla skaits samazināsies pakāpeniski par 50 cilvēkiem, izveidojot Rietumu dispečervadības centru – par 14 cilvēkiem, bet, turpinot optimizāciju, – vēl par 13 un pēc tam – par 23 darbiniekiem.
Lai kļūtu par dispečeru, nepieciešama augstākā izglītība elektrozinībās un vēl gadu katram dispečeram atkarībā no zināšanām jāapgūst individuāla mācību programma, jāiegūst operatīvās apkalpes tiesības un jānokārto eksāmens. Dispečeri ir tie cilvēki, kas daļu informācijas nogādā uz “Sadales tīkla” mājaslapas digitālo karti un īsziņas veidā patērētājus informē par atslēgumiem, kā arī apkopo datus par to, cik mājsaimniecību ir atslēgtas. Katrā dispečeru telpā sienas klāj shēmas, ko “Sadales tīkla” darbinieki dēvē par avārijas risinājumu, ja pazūd elektrība un datori nedarbojas.
No septiņiem līdz trīs
“Sadales tīkls” īsteno vērienīgu darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, un viens no uzdevumiem ir apvienot dispečervadības centrus, samazinot to skaitu no septiņiem līdz trīs, bet vienlaikus nodrošinot klientiem tikpat augstu pakalpojumu kvalitāti un drošumu. Pirmais projekta posms ir noslēdzies, un, apvienojot centrus Liepājā un Jelgavā, izveidots Rietumu dispečervadības centrs, no kura turpmāk tiks uzraudzīts un vadīts viss Kurzemes un Zemgales vidējā sprieguma un zemsprieguma elektrotīkls.
“Sadales tīkla” izpilddirektors Sandis Jansons norāda, ka digitālās tehnoloģijas un risinājumi dod būtiskus rezultātus, jo darbības, kas vēl pirms dažiem gadiem bija jāveic manuāli ar roku, šobrīd veic sistēmas un mākslīgais intelekts. Viņš skaidro, ka, novērtējot elektrotīkla dispečeru darba apjomu un procesus, secināts, ka elektrotīkla uzraudzība sekmīgi var notikt no trīs dispečervadības centriem visā Latvijā, jo tehnoloģijas nodrošina, ka dispečers Rēzeknē var attālināti pārslēgt elektrolīnijas Liepājā. Digitalizējot darbības, “Sadales tīklam” ir iespēja optimizēt uzņēmuma tehniskos un personāla resursus un samazināt izmaksas.
Darbu atvieglo tehnoloģijas
Iespēju apvienot dispečervadības centrus nodrošina elektrotīklā ieviestās digitālās tehnoloģijas un risinājumi. Elektrotīkla dispečeru darbu atslogo vienotā dispečervadības sistēma, attālināti vadāmi jaudas slēdži, bojājuma vietas uzrādītāji, automātiskā bojājumu lokalizācijas sistēma vidējā sprieguma elektrotīklā (FLIR), viedie elektrības skaitītāji un citi rīki, kas samazina elektrotīkla dispečeru darba apjomu un vienlaikus paaugstina klientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, jo elektroapgāde elektrotīkla bojājumu gadījumos tiek atjaunota arvien ātrāk. Līdz ar ieviestajām tehnoloģijām arī elektrotīkla bojājumu skaits pēdējos piecos gados ir ievērojami samazinājies – par vairāk nekā 50 procentiem.
Rūpējoties par darbinieku veselību, dispečervadības centrā izveidotas deviņas ergonomiskas darba vietas un centrs apgādāts ar jaunāko pieejamo biroja aprīkojumu, kas piemērots ilgstošam un saspringtam darbam pie datora. Rietumu dispečervadības centrā kopā strādās 30 darbinieku – elektrotīkla dispečeri, elektroinženieri un citi speciālisti. Vienlaicīgi ar jaunā centra izveidi “Sadales tīkls” slēdza dispečervadības centru Liepājā.
Pirms desmit gadiem “Sadales tīklā” bija 40 dispečervadības centru. Līdz šim uzņēmums elektrotīklu uzraudzīja un vadīja no septiņiem šādiem centriem visā Latvijā – Liepājā, Jelgavā, Rīgā, Stopiņu novadā (Līčos), Valmierā, Aiviekstē un Daugavpilī. Līdz 2022. gadam dispečervadības centri tiks apvienoti, un Latvijas sadales sistēmas elektrotīkla uzraudzība notiks vien no trīs centriem, kuri atradīsies Jelgavā, Rīgā un Aiviekstē. Atklāšanā tika uzsvērts arī konkurences moments, akcentējot, ka Lietuvā un Igaunijā jau pašlaik ir pa diviem dispečervadības centriem.
