Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) kopš 2003. gada vismaz reizi vai divas gadā dodas oficiālās vizītēs uz Maskavas Dienvidu administratīvo apgabalu. Mērķis vienmēr bijis viens – sadarbības partneru tikšanās par uzņēmējdarbības attīstības un atbalsta jautājumiem. Pilsētas mērs par septiņu gadu draudzēšanās ar Maskavu galveno ieguvumu min ar mokām nule atklāto autobusu ražotni. Neko vairāk par «AMO Plant» nosaukt nevar arī Domes deputāti, bet eksperti norāda – Maskavas vērienam Jelgava ir pārāk maza un neinteresanta pilsēta.
Pirmo nodoma protokolu ar Maskavas Dienvidu administratīvo apgabalu Jelgavas mērs parakstīja 2003. gadā. Abas puses vienojās, ka sadarbosies ekonomikas attīstībā, zinātnes tehnoloģiju un kultūras jomās. Tad arī sākās Jelgavas mēra biežās vizītes uz Maskavu. Pēc Domes informācijas, A.Rāviņš turp dodas vismaz reizi vai divas gadā – kopš 2006. gada viņš Krievijā oficiālās vizītēs bijis sešas reizes. No pašvaldības teiktā izriet, ka A.Rāviņš Maskavā ir silti gaidīts viesis, jo par uzturēšanos tur maksā Maskava. Septembra pirmajā pusē notikusī vizīte pašvaldībai izmaksāja 560 latu, par kuriem pirktas aviobiļetes, noformētas vīzas, kā arī apdrošināšana divām personām, jo mēram līdzi devās sabiedrisko attiecību pārstāve Baiba Pušinska.Kā skaidro pašvaldības preses dienests, kopš tā laika sadarbība notikusi sporta jomā – hokeja turnīros gan Maskavā, gan Jelgavā piedalījās abu pušu jaunie sportisti. «Savās iepriekšējās vizītēs Dienvidu administratīvā apgabala vadība augstu novērtēja Jelgavas pieredzi mūžizglītības nodrošināšanā, iesaistot tajā arī pensijas vecuma cilvēkus,» informē pašvaldības preses sekretāre Egita Veinberga. «Maskava – tā Jelgavai ir neaptveramu iespēju pilsēta,» izsakās deputāts Andris Ķipurs. Viņa sacīto burtiskā nozīmē apliecina fakts, ka Jelgavas Dome taustāmus ieguvumus ekonomikā, zinātnē un kultūrā nosaukt nevar. Arī vicemērs kultūras jautājumos Aigars Rublis runā atklāti: «Kaut ko konkrētu man grūti nosaukt, kultūras un izglītības lietas ir tālākās sadarbības jautājums.»Dižojas tikai ar «AMO Plant»2008. gadā starppilsētu līgums tika aktualizēts, paplašinot sadarbības jomas un konkretizējot iespējas, kā prioritāti izvirzot uzņēmējdarbību. Jelgavas Dome par nozīmīgāko septiņu gadu sadraudzības rezultātu sauc rūpnīcas «AMO Plant» būvniecību. «Pie pilnas jaudas rūpnīcā strādās 200 cilvēku. Iedomājieties, cik tas ir nodokļu pilsētai!» sajūsmā par «AMO Plant» ir otrs Jelgavas vicemērs Vilis Ļevčenoks. Taču viņš, būdams atbildīgs par pilsētas tautsaimniecības attīstību, «Ziņām» nespēj nosaukt pat aptuveni, kāds finansiālais ieguvums no detaļu salikšanas rūpnīcas būs Jelgavas budžetam. Kritiskus vārdus par neauglīgo klanīšanos Kremļa priekšā A.Rāviņam velta opozīcijas deputāti. Sergejs Ņevoļskis mēru sauc par «monopolistu, kurš nodibinātajiem kontaktiem sēž virsū un nevienu citu klāt nelaiž». Maskavas valdība nemaz nezinot, ka Jelgavas Domē strādā krievvalodīgi deputāti. Pēc S.Ņevoļska teiktā, ja viņš tiktu pieaicināts vizītēs, ieguvumu būtu daudz vairāk. Dainis Liepiņš ir vēl skeptiskāks, sakot, ka no sadarbības ar Dienvidu apgabalu nav pilnīgi nekādu ieguvumu, jo pat ilgi un grūti mocītā autobusu detaļu salikšanas rūpnīca ir Maskavas centrālās valdības projekts. Jurijs Strods no nacionāli noskaņotās partijas TB/LNNK nav bažīgs par austrumu kaimiņa ietekmi, taču ieguvumus A.Rāviņa draudzībā ar Maskavu neredz. Ja arī «AMO Plant» uzņems apgriezienus, peļņa tiks izvesta no Latvijas. «Ienācēju mērķis nav celt vietējo iedzīvotāju konkurētspēju,» saka J.Strods.Eksperte: Krievijai neesam interesantiUzcelto rūpnīcu pēc septiņu gadu sadarbības par labu panākumu dēvē Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) Uzņēmējdarbības un vadības katedras vadītāja Andra Zvirbule-Bērziņa. «Taču šai austrumu valstij mēs esam mazs un neinteresants sadarbības tirgus,» viņa vērtē, ka Maskava neraugās uz Jelgavu, bet uz Latviju kopumā kā tiltu uz Eiropu. Krievijas intereses tirgoties ar Jelgavu slāpē ne tikai niecīgie apjomi (Maskavas Dienvidu apgabalā vien mīt ap 1,6 miljoniem iedzīvotāju), bet arī salīdzinoši augstās darbaspēka izmaksas. A.Zvirbule-Bērziņa šaubās, ka Jelgavu tagad sagaida rūpniecības ekspansija. Jelgavas vadības draudzību ar Maskavu un «AMO Plant» uzcelšanu viņa skaidro kā «labas atmiņas no padomju un RAF laikiem Jelgavā». LLU iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru programmas vadītāja Larisa Maļinovska teic, ka studenti bieži vien rakstot bakalaura darbus par Jelgavas sadraudzības pilsētām, taču sakari ar Maskavu un iespējas tos uzlabot līdz šim nav pētītas. Teorētiski lielākie ieguvumi varētu būt cilvēku kontakti, pieredzes apgūšana, starptautiska komunikācija un kopīgi kultūras pasākumi. To viņa Jelgavā nav pamanījusi, un arī LLU nav aicināta talkā. «Mēs ar Maskavu labprāt kontaktētos, dodiet tikai iespēju,» saka L.Maļinovska. «Ziņas» jautā Jelgavas Domes deputātiem: kādi ir Jelgavas ieguvumi no sadarbības ar Maskavas Dienvidu administratīvo apgabalu? Dace Olte (ZZS) Darba vietas rūpnīcā. Cik tieši, nezinu, jāskatās dokumentos. Droši vien rūpnīca attīstīsies, būs vēl.Varētu būt skolēnu apmaiņa.Andrejs Garančs (ZZS) Autobusu rūpnīca. Ja ražos tādus, kas piemēroti Latvijas ceļiem, ieguvums būs. Par citiem labumiem nezinu. Jurijs Strods (VL-TB/LNNK) Lielus ieguvumus neredzu. Rūpnīcas peļņu izvedīs no valsts. Maskavai nerūp mūsu iedzīvotāju konkurētspējas celšana.Andris Ķipurs («Jaunais laiks») Ir «AMO Plant», miljoniem latu investīcijas, darba vietas, nodokļi. Zinu, ka bērni Maskavā spēlējuši hokeju. Andrejs Eihvalds (SC) Vienīgais ieguvums ir rūpnīca. Dienvidu apgabalam nomainījās vadība, tagad kontakti jādibina no jauna.Valentīns Grigorjevs (SC) Ieguvumus, izņemot ražotni, nejūtu. Nezinu, ko Rāviņš komandējumos dara. Deputātiem par tur panākto viņš nav atskaitījies. Saulvedis Šalājevs (LPP/LC) No sadarbības sasniegts nav nekas. Par rūpnīcu medijos raksta, ka tā varbūt ir tikai aizsegs kādām slēptām un ne visai godīgām darbībām. Arī kultūrā nekādas sadarbības nav.Vilis Ļevčenoks (ZZS) Rūpnīca, kur sakomplektēti jau pirmie autobusi. Tie ir 40 strādnieki, nodokļi pilsētai, mazāk izdevumu sociālajos pabalstos. Mintauts Buškevics (ZZS) Rūpnīca – jaunas darba vietas un mašīnbūves attīstība Jelgavā. Arī jauno hokejistu turnīrs, treneru pieredze. Iestrādes kultūras apmaiņā.Aigars Rublis («Jaunais laiks») Galvenais – rūpnīca un darba vietas. Kultūras un izglītības jomā sadarbība vēl priekšā, kaut ko konkrēti grūti nosaukt.Ludmila Gineite (SC) Domāju, ka viss ir brīnišķīgi! Ceru, ka būs vairāk darba vietu. Bet vispār nezinu, es par šīm lietām nedomāju.Sergejs Ņevoļskis (bezpartejisks) Tikai rūpnīca, kas top jau sesto gadu un tikko sākusi darbu. Maksims Galkins (PCTVL) Tikai pozitīvi! Ir «AMO Plant». Ceru, ka būs vēl kaut kas.Dainis Liepiņš (LPP/LC) Nekādi. Esmu jautājis, ko Rāviņš no vizītēm ieguvis, bet kungs neko nesaka! Tikai iztērēta pašvaldības nauda. «AMO Plant» ir Maskavas centrālās valdības projekts, nevis Dienvidu apgabala.
