Staļģenes ciemata daudzdzīvokļu māju īrnieki risinājumu savai sāpei nav varējuši atrast pagastā, tādēļ, cerot uz «Zemgales Ziņu» palīdzību, atsūtījuši 30 cilvēku parakstītu vēstuli – savu bēdu stāstu.
Staļģenes ciemata daudzdzīvokļu māju īrnieki risinājumu savai sāpei nav varējuši atrast pagastā, tādēļ, cerot uz «Zemgales Ziņu» palīdzību, atsūtījuši 30 cilvēku parakstītu vēstuli – savu bēdu stāstu.
Vēstules autori raksta, ka jau ilgāku laiku vismaz pārdesmit Staļģenes ciemata iedzīvotāju neesot skaidras attiecības ar māju, kurās viņi dzīvo, apsaimniekotāju. Abpusējā sadarbībā trūkstot caurspīdīguma. Ciemata ļaudis nezinot, kas tad īsti ir māju «Avoti», «Līči», «Tērces», «Strauti», «Atvari» un «Bangas» īpašnieks. Viņi nav sapratuši, kā konkrēti izpaužas šo namu apsaimniekošana un kādiem nolūkiem tiek izlietota viņu samaksātā īres nauda. Viņi ir arī neizpratnē par to, kāpēc cilvēki, kas dzīvojuši savos dzīvokļos vairāk nekā 20 gadu, nevar tos privatizēt. «Varbūt ar laikraksta palīdzību mēs beidzot varētu tikt skaidrībā? Uzdodot konkrētus jautājumus savās mājās, varam vien dzirdēt skaļus aizrādījumus un piezīmes,» piebilst norūpējušies Staļģenes iedzīvotāji.
Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka «Ziņām» stāsta, ka vēstulē nosaukto sešu māju apsaimniekotājs ir SIA «VEDGAS», kas agrāk nodarbojās ar lauksaimniecību. Uzņēmuma direktore ir Gunta Špera. SIA «VEDGAS» strādā viņas dzīvesbiedrs Agris, kas pie reizes pilda arī valsts policista pienākumus. «Man pret viņiem nav nekādu iebildumu. Kopīgiem spēkiem cenšamies atbalstīt mūsu iedzīvotājus un palīdzēt viņiem. Piemēram, Līčos dzīvo invalīde. Izprotot viņas grūtības un jūtot līdzi, nemaz neprasām no viņas īres maksu. Vairākkārt arī A.Špers kā kārtības sargs ir palīdzējis,» stāsta I.Savicka. Viņa piebilst, ka sīkāki ēku apsaimniekošanas jautājumi ar pagastu nav saistīti. Taču viens gan – nevarot nepamanīt, ka ap Staļģenes mājām kopš pērnās vasaras rosās sētnieks un apkārtne ir sakoptāka. Priekšsēdētāja atceras, ka problēmas ar vēstulē minēto Staļģenes namu iedzīvotājiem samilzušas jau pēc gadu mijas.
Atbildot uz «Ziņu» jautājumu par dzīvokļu privatizēšanas iespējām, I.Savicka teic, ka iedzīvotājiem savulaik tika piedāvāts nopirkt savu dzīvokli par apmēram vienu latu. Taču ar nosacījumu, ka viņi nokārtos dzīvokļa parādu – norēķināsies par komunālajiem pakalpojumiem. Taču iedzīvotājiem tolaik nav bijis naudas. Un tagad pagasta priekšsēdētāja šaubās, vai kādam vēl būtu saglabājušies privatizācijas sertifikāti, par ko šodien varētu iegūt dzīvokli savā īpašumā.
I.Savicka, protams, saprot, ka lielai daļai iedzīvotāju kā mūsu rajonā, tā citos Latvijas novados un pagastos ir grūti dzīves apstākļi, «bet vai kāds nāk pie mums un tāpēc prasa darbu? Viņi jau zina, ko mēs varam piedāvāt – sabiedrisko darbu.» Un tas vis iedzīvotājiem neesot pa prātam.
«Redzat, cilvēki mēdz būt dažādi. Daži vēl nevar aiziet no tiem laikiem, kad īres maksa bija astoņi santīmi par kvadrātmetru un, piemēram, par caurā jumta remontu samaksāja kolhozs vai paju sabiedrība. Taču tie laiki ir pagājuši. Diemžēl daži to saprast atsakās,» situāciju komentē I.Savicka.
«Mēs vēlamies uzzināt, vai darbu Valsts policijā drīkst apvienot ar apsaimniekotāja amatu,» jautā staļģenieki. «Ziņas» noskaidroja, ka A.Šperam ir oficiāla, policijā izsniegta darba atļauja.
Sakarā ar to, ka 30 vēstuli parakstījušie Staļģenes iedzīvotāji atsakās publiskot savu vārdu, SIA «VEDGAS» direktore uzskata, ka vēstule ir anonīma un atsakās atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem vai komentēt tos. Taču G.Špera piedāvā iedzīvotājiem konstruktīvu sadarbību un neskaidrību gadījumā lūdz vērsties SIA «VEDGAS» birojā. G.Špera arī aicina staļģeniekus parakstīt izstrādāto līgumprojektu vai izteikt konkrētus priekšlikumus tā atsevišķu punktu satura maiņai. Direktore atgādina, ka dzīvojamo telpu lietošanas vienīgais pamats ir īres līgums.
