Intervija ar Valsts darba inspekcijas direktoru Jāni Bērziņu.
Intervija ar Valsts darba inspekcijas direktoru Jāni Bērziņu.
Vai Valsts darba inspekcijas darbības politika paredz īpašas aktivitātes sadarbībā ar pašvaldībām?
– Sadarbība ar visu līmeņu pašvaldībām ir svarīga, jo tām kā saimniekam savā teritorijā jāpārzina arī jautājumi, kas saistīti ar inspekcijas kompetenci – darbu, darba aizsardzību un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un likumu ievērošanu.
Mūsu inspektori piedalās rajonu operatīvajās sanāksmēs, kur tiekas arī ar citu uzraudzības inspekciju – Nodarbinātības valsts dienesta (NVD), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts policijas – darbiniekiem, gūstot svarīgu informāciju par inspekcijas kompetences jautājumiem. Piemēram, kā Gulbenē par nelegālo darbu. Šī problēma aktuāla ne tikai VDI, tā būtiski ietekmē arī sociālo nodokļu iekasēšanu un algas nodokļa ieņēmumus.
Nozīmīgākais šādas sadarbības rezultāts ir informācijas apmaiņa par aktualitātēm pašvaldības teritorijā. Dažu pašvaldību vadītāji organizē pat uzņēmēju tikšanos ar inspektoriem.
Tiek apmeklēti arī pašvaldības uzņēmumi, un tās saņem informāciju par apmeklējuma rezultātiem. Ja tiek atklāti pārkāpumi, inspektori raugās, lai tiktu izpildīti to novēršanas pasākumi.
Pašvaldības VDI ieteikumus ņem vērā un lemj, kā pārkāpumus novērst.
Kā jūs raksturotu pašreizējo VDI sadarbību ar pašvaldībām?
– Nozīmīga ir attiecīgās VDI amatpersonas aktivitāte, kā arī pašvaldības vadītāju izpratne. Manuprāt, inspektoriem jābūt iniciatoriem sadarbības kvalitatīvai attīstībai. Rajonos vienmēr mēģinu tikties ar pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu aktuālākās problēmas, vienotos, kuros pašvaldību organizētajos pasākumos inspektoriem jāpiedalās.
Kā, jūsuprāt, pašvaldības vērtē VDI darbu?
– Pašvaldības lūdz palīdzēt uzrādīt savos uzņēmumos trūkumus darba drošībā. Dažreiz inspektoriem pārmet pārlieku piekasīgumu, tomēr beigu beigās inspektoru prasības tiek atzītas par pamatotām. Bija arī gadījums, kad pašvaldības vadītājs norādīja uz inspektoru, kura rīcība neatbilda civildienesta likuma prasībām. Pārkāpums tika atklāts un novērsts. Jāatzīst, ka no pašvaldībām neesam saņēmuši nevienu pilnīgi negatīvu vērtējumu.
Kāpēc joprojām ar dažām pašvaldībām sadarbība ir vāja?
– Gadās, ka inspektors neizmanto pašvaldību iespējas, lai sadarbību uzlabotu. Dažu pašvaldību sanāksmēs viņš nepiedalās, lai tas gan viņam jādara.
Uzskata, ka darba drošības noteikumu ievērošana nav ekonomiski pamatota. Patiesībā katrs darba drošībā ieguldītais lats ar laiku nāk atpakaļ, jo droši darba apstākļi ir priekšnoteikums augstas kvalitātes produkcijai, turpretī slikti rada reālus draudus darbinieku veselībai un pat dzīvībai.
Kā, jūsuprāt, uzlabojama VDI sadarbība ar pašvaldībām?
– Pirmkārt, pašvaldībām jāsaprot, ka nevērīga attieksme pret darba drošības un veselības problēmām darba vietās var izraisīt sociālo spriedzi, piemēram, papildu izdevumus slimību pabalstiem, nodokļu neiekasēšanu nelegālās nodarbinātības gadījumā.
Šogad tiks pieņemti ļoti daudzi likumdošanas akti par darba tiesībām un attiecībām. Inspekcijas uzdevums ir ieviest tos praksē.
Ir uzsākta uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas ieviešana. VDI daļēji atteiksies no policejiskām uzraudzības metodēm un sāks strādāt kā padomdevējs. Sekmīgāk šie pasākumi realizējami, ja tiek rīkoti semināri, kuros darba devējus var informēt par jaunajiem likumdošanas aktiem un to, kā jārīkojas, lai sekmētu to ieviešanu praksē. Svarīga ir arī pašvaldību sapratne.
Jau pagājušā gada novembrī bija paredzēta tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, tomēr VDI budžets neļāva to realizēt. Ja šogad finanses tiks palielinātas, centīsimies uzaicināt viņus uz tikšanos, lai pārrunātu visas ar VDI kompetences jautājumiem saistītās problēmas.
VDI ir sadarbības līgumi ar VID un VSAA, varbūt varētu sākt veidot līgumu sadarbībai ar pašvaldībām, kurā būtu konkrētas norādes, kā sadarbība realizējama.
