Augot elektrības rēķinam, iedzīvotāji taupīs, mazāk izdodot veselības aprūpei un zālēm
Pašvaldības prognozē, ka līdz ar elektrības cenu kāpumu palielināsies pieprasījums pēc dzīvokļu pabalstiem, tostarp būs nepieciešams lielāks atbalsts elektrības rēķinu nomaksai. Daudzas pašvaldības ar gaidāmajām elektrības cenas izmaiņām rēķinājās jau laikus, šim mērķim budžetā atvēlot papildu līdzekļus, taču atbalsts tiek gaidīts arī no valsts. Pagaidām gan valdība nav vienojusies, kāds un vai vispār tas būs.
No 1. aprīļa mājsaimniecības Latvijā pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. A/s «Latvenergo» piedāvā pārdot elektroenerģiju par 16,7 – 16,9 eiro centiem par kilovatstundu (kWh), kas nozīmē, ka palielinājums, salīdzinot ar sākuma tarifu, būs aptuveni 40 procentu. Uzņēmums gan sola turpināt atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm, piešķirot vienreizēju dāvinājumu – 750 kilovatstundu elektroenerģijas bez maksas. Tikmēr biznesa portāls nozare.lv informē, ka Igaunijas kompānijas meitas uzņēmums Latvijā «220 Enerģija» patērētājiem sola piedāvāt elektrību par zemākām cenām nekā «Latvenergo».
Zāles pirks ārkārtas gadījumos
Ziedkalnes iedzīvotāja Viktorija Kubile viena audzina divus bērnus un strādā «simtlatnieku» programmā. Viņu ģimenes budžetā ik mēnesi tiek ieskaitīts ģimenes valsts pabalsts par abiem bērniem un alimenti. Mēnesī par elektrību Viktorija maksā aptuveni 25 eiro. «Mūsu ģimenes maciņš ir ļoti pieticīgs, un tagad, kad kāps elektrības cenas, jostas būs jāsajož vēl ciešāk. Jau pagājušajā mēnesī par visu elektrības patēriņu samaksāt nevarēju, ceru šomēnes parādu dzēst. Tā kā saņemu alimentus, valsts pabalstu un stipendiju, nekāds cits pabalsts man nepienākas, jo neskaitāmies trūcīgi,» atzīst sieviete. Viktorija domā, ka elektrības sadārdzinājuma dēļ būs pilnībā jāatsakās no zālēm, lai gan viņa ir vēnu slimniece un zāles būtu ļoti nepieciešamas, lai kājās neveidotos trombi. «Pēc profesijas esmu maizniece, bet pamest bērnus un braukt uz pilsētu strādāt nevaru. Sveču gaismā dzīvot arī nevaram, tāpēc par elektrību maksāsim, bet taupīsim, mazāk pērkot zāles un arī drēbes iegādāsimies tikai ārkārtas gadījumos,» nopūšas Viktorija.
Gaida valsts atbalsta mehānismu
Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna uzsver, ka ir skaidri jādefinē mehānismi, kas un ar kādiem nosacījumiem saņems atbalstu jaunajā tirgus situācijā. «Ļoti daudzām ģimenēm līdz trūcīgā statusam pietrūkst vien dažu eiro. Atbalstam jābūt atbilstošam ģimenes reālajām vajadzībām,» viņa skaidro.
Pērn dzīvokļa pabalsti lielākoties novadā novirzīti malkai un komunālo pakalpojumu rēķinu samaksai. Tikai dažiem klientiem līdz šim bijusi nepieciešamība tā segt izdevumus par elektroenerģiju.
Ozolnieku novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode pieļauj, ka arī Ozolnieku novadā pēc elektrības tarifu palielinājuma varētu augt pieprasījums pēc dzīvokļu pabalstiem, tāpēc 2014. gada budžetā šim atbalstam ieplānoti papildu līdzekļi. «Nav iespējams pateikt, kuras ģimenes visvairāk skars elektroenerģijas tarifu izmaiņu projekts, jo vairāk vai mazāk tas ietekmēs ikviena iedzīvotāja ikmēneša budžetu,» bilst S.Strode. 2013. gadā Ozolnieku novadā mājokļa pabalsts izmaksāts 231 ģimenei, cik būs šogad, viņa neņemas prognozēt.
Prognozē garas rindas
Elektroenerģijas cenas kāpums pats par sevi trūcīgo personu skaitu nepalielina, jo atbilstību šim statusam izvērtē pēc ienākumu, nevis izdevumu līmeņa, atgādina Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne. Taču viņu māc bažas, ka nabadzību izjutīs ne tikai pašvaldības pabalstu saņēmēji. «Skumjākais, ka valsts mērķdotācijas apgūšanas mehānisms top tik birokrātisks un smagnējs, kāds, iespējams, vēl nekad nav bijis. Neprognozējami varētu augt klienta apkalpošanai vajadzīgais laiks, līdz ar to cilvēkiem būs vai nu jārēķinās ar milzīgam rindām, vai sociālajās pārvaldēs jādubulto darbinieku skaits un ar datu apstrādi saistītie izdevumi,» lēš R.Stūrāne.
Jelgavā pērn dzīvokļa pabalstu saņēma 3485 ģimenes, no tām gan tikai 30 izteica vēlēšanos šo pabalstu novirzīt elektrības maksājumiem, taču šogad šis skaits noteikti augs. Savukārt «Latvenergo» kampaņas laikā Jelgavas Sociālo lietu pārvalde izdalīja 1200 «Latvenergo» dāvanu karšu. ◆
