Iedzīvotājiem, kas ievēlējuši pašvaldības domi, bet konstatējuši pārkāpumus varas darbā un vēlas to no darba atbrīvot, arī turpmāk būs sasietas rokas – Saeimas vairākums vakar ārkārtas sēdē neatbalstīja deputātu ierosinājumu vēlētājiem dot tiesības atlaist pašvaldības domi.
Pašlaik likums paredz, ka jautājumu par pašvaldības domes atlaišanu izskata Saeima. Pēc ierosinājuma iesniedzēju domām, tas ir ļoti laikietilpīgs process un garuma dēļ var radīt būtisku kaitējumu pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Tādēļ deputāti rosināja ieviest ātrāku mehānismu, kā atlaist ievēlēto domi, – priekšlikumu atlaist domi varētu iesniegt vismaz viena desmitā daļa pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju, un par to savākti ne mazāk kā ceturtās daļas pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju paraksti. Tiesības ierosināt pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanu par domes atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms pilnvaru beigām.Deputāti arī rosināja uzdot valdībai līdz 1. augustam iesniegt Saeimā likumprojektu par pašvaldības iedzīvotāju referendumiem, kuru rezultātiem ir juridiski saistošs spēks.Grozījumus likumā «Par pašvaldībām» bija iesnieguši «Vienotības» pārstāvji Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa, Ingmārs Čaklais, Aleksejs Loskutovs, Andris Buiķis un Atis Lejiņš. «Vienotības» pārstāvji argumentēja, ka likumprojektā iekļautie kritēriji referenduma ierosināšanai ir augsti, lai nodrošinātu, ka tiek pausta lielākās daļas pašvaldības iedzīvotāju griba un domes darbs netiek traucēts ar nepārtrauktiem un nepamatotiem referendumiem.Tomēr par priekšlikuma nodošanu izskatīšanai komisijām nobalsoja tikai 35 deputāti no «Vienotības», «Visu Latvijai!»-TB/LNNK, kā arī bezpartejiskais Visvaldis Lācis. Pret ieceri iedzīvotājiem ļaut atlaist domes balsoja vairums «Saskaņas centra» un «Par labu Latviju» deputātu (kopā 34). Savukārt lielākā daļa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu atturējās, bet no Ozolniekiem ievēlētais Guntis Rozītis nebalsoja vispār. «Ziņām» viņš skaidro, ka tobrīd izgājis no zāles, lai satiktu kādu cilvēku. Pēc viņa teiktā, ZZS neatbalstīja grozījumus likumā «Par pašvaldībām», jo jautājumā par iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē esot vajadzīgs jauns, nopietns likums. Tagad priekšvēlēšanu gaisotnē nevajagot šo svarīgo lietu sasteigt.Tā ZZS un citu frakciju deputātu noraidošo un atturīgo attieksmi pēc balsojuma vērtē viens no grozījumu rosinātājiem deputāts I.Čaklais. Viņš atgādina, ka ZZS saistībā ar viņu partijas biedra Ziedoņa Caunes vairākkārtējiem pārkāpumiem Jelgavas novadā bijusi viena no partijām, kuras vadība dedzīgi iestājusies par iedzīvotāju tiesībām atlaist domes. «Taču kārtējo reizi ZZS vārdi nesakrīt ar darbiem,» secina deputāts. I.Čaklais uzskata, ka ar savu balsojumu vairums viņa kolēģu parādījuši – Saeima nevēlas izlaist varu no savām rokām, ļaujot par pašvaldību domēm lemt iedzīvotājiem, kas tās ievēlējuši. «Aptaujas rāda, ka sabiedrība lielā skaitā teikusi – tādi referendumi ir nepieciešami, taču pašlaik pateikts konkrēts nē,» pauž «Vienotības» deputāts. Viņš noraida kolēģu iebildes, ka likumprojekts ir nepilnīgs, jo «jebkurš varēja kāpt tribīnē, izteikt neprecizitātes un tad tās kopīgi labot». I.Čaklais izsaka cerību, ka sabiedrība nesamierināsies un jau nākamās Saeimas deputātu kandidātiem pieprasīs, vai viņi ir par vai pret šo ieceri. Pašvaldību likumā teikts, ka Ministru kabinetam līdz 2011. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par pašvaldību referendumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Maija Pētermane apliecina, ka ministrijai ir dots uzdevums līdz 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem. «Likumprojekts pašlaik tiek izstrādāts, notikušas diskusijas Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir prezentēti pašvaldību referendumu institūta izveidošanas problēmjautājumi,» informē M.Pētermane. Deputātu neatbalstītais pašvaldības domes atlaišanas process Priekšlikumu atlaist domi iesniedz vismaz viena desmitā daļa pašvaldības balsstiesīgo iedzīvotāju, un par to savākti ne mazāk kā ceturtās daļas balsstiesīgo paraksti Nobalsošana rīkojama sestdienā Referendums uzskatāms par notikušu, ja piedalījusies vairāk nekā puse no pēdējās attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita Dome uzskatāma par atlaistu, ja par to izteicies vairākums no nobalsošanā piedalījušos skaita Līdz ar domes atlaišanu Saeima pēc valdības ieteikuma ieceļ pagaidu administrāciju un nosaka, kad jānotiek jaunām vēlēšanām
