Lai iepazītos ar lauksaimnieku un pārtikas ražotāju problēmām, pagājušās nedēļas nogalē Zemgalē ieradās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas pārstāvji Ivans Klementjevs, Edmunds Teirumnieks, Inese Ikstena un tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī vairāki speciālisti, kas pārstāvēja Zemkopības ministriju, biedrību “Zemnieku saeima” un citas organizācijas.
Robots darbā ierodas kārtīgi
Vispirms Saeimas mikroautobuss ieripoja Veidliņu ģimenes zemnieku saimniecībā “Putriņas”, kas atrodas Jelgavas novada Glūdas pagastā un specializējusies piena lopkopībā. Saimniecības ganāmpulkā ir 220 galvu, no kurām 115 ir slaucamas govis. Jau divus gadus fermā govis lielākoties slauc robots. “Mūsu problēma numur viens bija darbinieku trūkums. Atrodamies starp Dobeli un Jelgavu, kur cilvēkiem darba piedāvājumu netrūkst. Nevarējām dabūt darbiniekus ne par kādu naudu. 2016. gadā pienāca tāds brīdis, kad likās, vai nu saimniecība jālikvidē vai kaut kas jādara citādi. Piena cena gāja uz augšu, un mēs izšķīrāmies iegādāties robotu. Nu esam sapratuši, ka tas būtiski atvieglo dzīvi,” deputātiem stāstīja lauku uzņēmējs Jānis Veidliņš, kas “Putriņas” vada divatā ar brāli Raiti. Atgriezušies no skolas, palīgā nāk arī abu bērni. Saimniecības dibinātāji 1992. gadā bija Jāņa un Raita vecāki Vera un Jānis Veidliņi, kas arī iespēju robežās palīdz saimniecībā.
Šogad Veidliņi plāno būtiski kāpināt piena ražošanu, uzbūvējot vēl vienu fermu, kurā gan slaukšanas, gan arī dzīvnieku barošanā darbosies roboti. Viesi uzteica “Putriņu” saimniekus, piebilstot, ka pagaidām Latvija ar zemāko lopu blīvumu ES izceļas negatīvā nozīmē.
Sola grozīt Aizsargjoslu likumu
Jelgavas novadā deputāti apmeklēja arī zemnieku saimniecību “Vilciņi”, kas plaši pazīstama ar panākumiem augsto tehnoloģiju lauksaimniecībā. “Vilciņus” vada Arnis Burmistris ar kundzi Mairu Dzelzkalēju-Burmistri, abi ir arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekļi.
Stāstot par saimniecības attīstību, Burmistri minēja, ka “Vilciņu” apstrādātā zeme (ap 2200 hektāru) fragmentēta pa simt laukiem desmit pagastos un atrodas 90 kilometru rādiusā ap pašiem “Vilciņiem”. “Mums jāvirzās uz racionālu saimniecības struktūru, lai veicinātu lauku infrastruktūras attīstību. Ir nepieciešama lauksaimniecības zemju konsolidācija,” pēc “Vilciņu” apmeklējuma atzina V.Dombrovskis. Šī konsolidācija būtu jāatvieglo no juridiskās puses. Burmistri aicināja deputātus rosināt grozīt Aizsargjoslu likumu, jo “Vilciņos” vien no saimnieciskās darbības tiekot izņemti ap divpadsmit hektāru aramzemes.
Parlamentārieši viesojās arī Elejā lauksaimniecības kooperatīvā “Latraps”, kas apvieno ap tūkstoti zemnieku saimniecību ne vien Zemgalē, bet arī citviet Latvijā. Biedru saimniecības ir ar apstrādājamās zemes platību no dažiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem hektāru. Kooperatīvs nodarbojas ar zemnieku apgādi ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām, piegādāto graudu un rapšu pirmapstrādi un uzglabāšanu, graudu un rapšu realizāciju, tajā skaitā eksportu, un dažiem citiem pakalpojumiem.
Runājot par labības tirgu, tika minēts, ka pēdējā laikā lielāku konkurenci rada Krievijas un Kazahstānas lauksaimnieki, kas sākuši iegūt lielākas ražas nekā agrāk. “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža akcentēja, ka graudu eksportā salīdzinoši maza kravu plūsma notiek caur Rīgas ostu, kas nav pietiekami pretimnākoša Latvijas lauksaimniekiem,
Gan “Putriņās” un “Vilciņos”, gan arī “Latraps” birojā Elejā tika aktualizēta problēma, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un ka tā ir viena no galvenajām problēmām, kas satrauc jomas pārstāvjus. “Nevienlīdzīgie tiešmaksājumi nopietni apgrūtina Latvijas zemnieku konkurētspēju, īpaši ņemot vērā to, ka izejvielu cenas Latvijā ir salīdzinoši augstas, un arī par darbaspēku jākonkurē faktiski Eiropas mērogā,” atzina Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis.
“Dobeles dzirnavnieks” droši brauc auzās
Vēl viena parlamentāriešu pieturvieta bija akciju sabiedrībā “Dobeles dzirnavnieks”. Valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils prezentēja uzņēmuma attīstības plānus, kā arī viesi iepazinās ar makaronu ražotni. Dobelnieki lepojas, ka uzņēmuma apcirkņos tiek pārstrādāta un glabāta apmēram desmitā daļa no Latvijā izaudzētās labības. “Dobeles dzirnavnieka” attīstības uzrāviena nopelns ir tāds, ka pašlaik Latvija izvirzījusies trešajā vietā ES auzu pārslu eksportā (vairāk eksportē tikai Lielbritānija un Vācija). “Mēs sakām: “Droši brauc auzās!”,” par uzņēmuma panākumiem ar smaidu ironizēja K.Amsils.
Apmeklējot makaronu ražošanas cehu, parlamentārieši pārliecinājās, ka modernajā uzņēmumā ir daudz modernu iekārtu, bet maz darbinieku (tikai trīs simti). Runājot par kvalificēta darbaspēka pieejamību, tika atzīmēts, ka konkurējošajām valstīm, it sevišķi Lietuvai un Polijai, izdevies radīt ievērojami efektīvāku trešo valstu darbaspēka piesaistes sistēmu. Trūkstošais darbaspēks Latvijā tiek piesaistīts tieši caur Lietuvu un Poliju – formāli darbinieki skaitās nodarbināti šajās valstīs, bet realitātē strādā Latvijā.
