Dienvidu elektrisko tīklu koksnes apstrādes cehs Brankās šobrīd ir vienīgais, kas ar koka stabiem nodrošina visas Latvijas enerģētiķus.
Dienvidu elektrisko tīklu koksnes apstrādes cehs Brankās šobrīd ir vienīgais, kas ar koka stabiem nodrošina visas Latvijas enerģētiķus.
No septiņdesmito gadu sākumā aizņemtajiem nepilniem diviem hektāriem tā platība palielinājusies līdz sešiem hektāriem. Sākotnējos darba paņēmienus nomainījušas modernas tehnoloģijas, lai nodrošinātu ne vien produkcijas kvantitāti, bet arī kvalitāti, kuras rādītājs ir stabu kalpošanas ilgums. Šobrīd rietumvalstīs stabs kalpo 40 gadus, Latvijā tas vēl nav sasniegts. Bet staba mūžs kļuvis trīs reizes garāks. Bez jebkādas apstrādes tas balsta funkcijas pilda tikai desmit gadus.
Deviņdesmito gadu sākumā, kad līdz ar VDR statusa maiņu pārtrūka antiseptiķa piegādes un no «Latvenergo» atdalījās Kandavas un Suntažu koksnes antiseptēšanas poligoni, bija jārisina jautājums par kvalitatīvi sagatavotas stabu koksnes nodrošināšanu enerģētiķu vajadzībām. Abu poligonu kreditēšanu noraidīja un izvēlējās DET koksnes ceha rekonstrukciju.
Pirms pieciem gadiem konkursā par antiseptiķa piegādātāju tika izvēlēta firma «Osmose» no Bufalo, ASV. Atbilstoši tās tehnoloģijai sastādīts projekta uzdevums, lai gadā nodrošinātu 25 tūkstošus kubikmetru antiseptētas koksnes. Ceha rekonstrukciju veica pa etapiem. Līdz ar iekārtas uzstādīšanu gludai stabu virsmas apstrādei pēc žāvēšanas rekonstrukciju varētu uzskatīt par pabeigtu un ceha produkcija būtu atbilstoša rietumvalstu standartam. Taču, kad tas būs noticis, iespējams, sekos projekta papildinājumi. Bet pirmā produkcija pēc jaunās tehnoloģijas autoklāva (veic antiseptēšanu) uzstādīšanas tika izlaista jau 1994. gadā.
Līdz ar rekonstrukciju paaugstinātas tehniskās prasības stabu apaļajai lietkoksnei, kas ir pat stingrākas nekā noteikts valsts standartos. Kokiem jābūt taisniem, ar noteiktu raukumu, zaru vietu skaitu, minimāliem kukaiņu bojājumiem. Pēc pieņemšanas nemizotie apaļkoki nonāk uz ķēžu transportiera un tiek padoti mizojamā mašīnā, kur tiem noņem mizu, lūksnu un gremzdu kārtu. Pēc tam stabus padod uz šķirošanas līniju, kur tos pēc garuma un diametra sašķiro desmit sortimentos. Viss mizošanas un šķirošanas process ir automatizēts.
Pēc tam stabus pa sortimentiem sakrauj varenās grēdās. Atkarībā no laika apstākļiem žāvēšanas process ilgst trīs līdz sešus mēnešus.
Kad mitrums balstos ir 25 vai nedaudz vairāk procenti, tos iekrauj vagonetēs un ievieto antiseptēšanai autoklāvā.
Arī šis process, kas ilgst sešas stundas, ir automatizēts, bet darbs organizēts divās maiņās. Vienā ciklā zem spiediena ar antiseptiķi tiek piesūcināti 52 54 kubikmetri koksnes jeb 110 120 stabi. Pēc tam balstus pārvieto uz tā saucamo kalti, kur ap 60 grādu karstumā pēc sešām stundām antisepseptiķis koksnē ir pilnībā fiksējies. Slēgtajā glabāšanas laukumā fiksācija prasītu divas līdz četras nedēļas. Tūlīt pēc tam stabus var nogādāt objektā un uzstādīt.
Šoruden ceha teritorijā izvietotās ēkas un angārus apsilda jauna, Dānijā ražota katlumāja ar viena megavata jaudu. Tā tiek darbināta ar skaidām. Rezervei uzstādīts arī gāzes katls.
Par siltuma trūkumu apjomīgajās telpās nevar sūdzēties. Un kā gan citādi, ja no katlumājas izejošā ūdens temperatūra apmeklēšanas reizē bija 74 grādi, bet atpakaļ katlumājā ūdens atgriezās tikai par 9 grādiem vēsāks.
Cehā kopumā nodarbināti 45 vīri. Tā vadītājs Žanis Kreicbergs atzīst, ka iet visādi, jo darbs ir smags un par velti naudu neviens nemaksā. Viens otrs par labāku atzīst bezdarbnieka pabalstu nekā smagu strādāšanu par 150 latiem mēnesī.
Reizēm ceham adresēti pārmetumi par naudas iesaldēšanu. Jā, kad tajā pastāvīgi glabājas ap 20 tūkstoši kubikmetru koksnes (viens nomizots kubikmetrs maksā 60 latus), tā ir iesaldēta nauda. Bet koksnes cena atšķirībā no naudas vērtības tomēr nezudīs. Un tāds nu reiz ir tehnoloģiskais cikls. Enerģētiķu rīcībā vienmēr jābūt 30 40 tūkstošiem uzstādīšanai sagatavotu stabu.
