«Dacuka», sieviete, 25 gadi, strādā valsts iestādē: Mani interesēja, kā tā «čatošana» vispār notiek, darbabiedri ar to jau visu laiku nodarbojās. Es arī nolēmu pamēģināt.
«Dacuka», sieviete, 25 gadi, strādā valsts iestādē:
Mani interesēja, kā tā «čatošana» vispār notiek, darbabiedri ar to jau visu laiku nodarbojās. Es arī nolēmu pamēģināt. Izvēloties sarunu partneri (vīrieti) internetā, man ir daži nosacījumi, proti, lai viņš ir garāks par mani un vecumā no 25 līdz 32 gadiem. Vēlams, lai viņš būtu kurzemnieks vai rīdzinieks, taču nekādā gadījumā ne latgalietis. Ja nemaldos, ar pieciem puišiem biju uz randiņu. Ejot uz tikšanos, jutu nevis bailes, bet tādu intrigu – kāds viņš būs, ko domās par mani, jo gribējās jau patikt. Pašā pirmajā reizē biju satraukta, bet katrā nākamajā – aizvien vienkāršāka. Varbūt man palaimējās, jo visi tādā veidā satiktie bija simpātiski un jauki cilvēki. Jau sarunājoties internetā, rakstīju, ka nevēlos nopietnas attiecības (vienas man jau ir). Randiņā sarunu biedriem to atkārtoju, un trijos tas izraisīja vilšanos. Laikam jau paspēju viņiem iepatikties. Vienam puisim bija seksuāla rakstura vēlmes, taču tās viņš slēpa līdz tikšanās reizei.
Internetā cilvēki parasti runā par visu ko. Ir tādi, kas filosofē par dzīvi un tās jēgu, tos gan nevaru ciest, un mūsu sarunas ātri pārtrūkst. Man radies iespaids, ka čatā cilvēki ļoti uzticas un stāsta visu, kas uz sirds. Uzskatu, ka no sarakstes internetā var attīstīties nopietnas attiecības arī dzīvē. Es vairāk nekā pusgadu satiekos ar vienu sarunu partneri, un, kas zina, varbūt, kad būšu brīva, iznāks kaut kas vairāk par draudzību. Pagaidām mans puisis par to aizraušanos neko nezina.
«9 pērkoni», sieviete, 28 gadi, strādā firmā:
Pirms trim gadiem iepazinos ar puisi, kas saraksti pa e-pastu ieteica samainīt ar čatu. Bet es izmantoju izdevību un iepazinos arī ar citiem. Jāteic, ka čatā sastopamie puiši ar dažiem izņēmumiem ir dīvaini, toties «foršas» ir meitenes, arī ar dažiem izņēmumiem. Liela daļa vīriešu iesaistās sarakstē, lai sarunātu meitenes vienam vakaram. Daudzi no viņiem ir traki nepievilcīgi kā izskatā, tā arī raksturā. Esmu ar dažiem tā iepazinusies, bet viss vienmēr ātri beidzies. Taču ir pāri, kas turas kopā un ir pat apprecējušies. Zinu, ka «čato» arī mātes un meitas.
Esmu gājusi uz satikšanos. Vienreiz kārtīgi «aplauzos», jo puisis bija vienkārši «cirvis», kaut kāds armijnieks. Labi, ka nebijām pilnīgā divvientulībā. Vairāk gan nekad tā neesmu vīlusies. Starp citu, ir divas «čatotāju» grupas – vecie «buki» un jaunie, kas parasti piedalās visas Latvijas «čatotāju» pasākumos, kas regulāri notiek klubā «Ala» Rīgā.
Ejot uz randiņu ar patiesībā nezināmu puisi, ir intriga un satraukums. Interesē, kāds viņš būs. Man svarīgākais ir atrast ar puisi veselīgu kontaktu, kopīgu valodu, tad arī var domāt tālāk, tad vizuālajam izskatam vairs nav nozīmes.
