Īsti senlatviskā stilā ieturētas afišas šosestdien visus, visus aicina uz latviskām noskaņām piesātinātu pasākumu senās Zemgales galvaspilsētā Tērvetē.
Īsti senlatviskā stilā ieturētas afišas šosestdien visus, visus aicina uz latviskām noskaņām piesātinātu pasākumu senās Zemgales galvaspilsētā Tērvetē. «Zemgales Ziņu» redakcijā bija šā pasākuma organizatoru pārstāvis – Tērvetes attīstības fonda vadītājs Ivars Niedre, lai plašāk pastāstītu kā par paša pasākuma priekšvēsturi, tā par fonda darbību.
Fonda pirmsākumi meklējami pēdējo pašvaldību priekšvēlēšanu laikā, kad uz pagastu kandidējis arī saraksts «Tērvetes laiks», kas savu potenciālo darbību tendējis uz kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Par deputātiem kļuvuši tikai divi tā pārstāvji. Lai saglabātu, koptu un atjaunotu novada kultūrvēsturisko vidi, pārējie sākuši intensīvi domāt, kā lietas vērst uz labu. Sabiedriskās organizācijas veidošanās procesu pasteidzinājuši dažādi valsts mērogā izsludinātie projektu konkursi. Vēl iniciatīvas grupas statusā esot, pieteikta dalība un saņemts daļējs atbalsts 400 latu apmērā Kultūras fonda novadu programmas ietvaros. Tērvetes attīstības fonds reģistrēts maija nogalē. Sākotnēji tajā apvienojies ducis fizisko personu (likumdošanas nepilnību dēļ juridisko personu iekļaušanās sabiedriskajās organizācijās pagaidām ir apgrūtināta). Nu fonda dalībnieku skaits izaudzis līdz 17. Bet ne jau skaits, kā teica I. Niedre, ir galvenais. Būtiska ir spēja ar savu iniciatīvu aizraut un piesaistīt citus. Fonda darbībā aktīvi iesaistījies rehabilitācijas centra vadītājs Miķelis Gediņš, kādreizējais mežzinis, nu SIA «Senatne» vadītājs Visvaldis Banziņš, kas turpina dabas parka veidotāja Miķeļa Kļaviņa aizsākto, «Sprīdīšu» saimnieks Jānis Rapa, grāmatnieku muzeja vadītāja Aija Štosa, uzņēmēja Inese Bula, riteņbraukšanas kluba «ASK-Tandēms» menedžeris Vilnis Buls, arī pagasta priekšsēdētājs Edvīns Upītis. Tērvetes attīstībā ieinteresētās personas apvienojot, kompromisu ceļā jau izdodas līdz minimumam samazināt dažādu zemes īpašnieku un objektu lietotāju starpā pastāvējušās problēmas. Savukārt, lai tālāko darbību maksimāli racionalizētu un novērstu haosu, savulaik izstrādātajai Tērvetes attīstības koncepcijai vajadzīgs profesionāls pagasta centrālās daļas detālais plānojums (šī daļa ir tā bagātākā ar ievērības cienīgiem objektiem), kur noteiktu konkrētu ar ražošanu, tūrismu un citām jomām saistītu objektu atrašanos, bet attiecīgā ministrijā jau iedalītie līdzekļi iestrēguši. Līdztekus vērtību saglabāšanai veidojama ar tūrismu saistītā infrastruktūra, lai arī šī nozare atstātu savu artavu pagasta un tā iedzīvotāju kabatās un tādējādi uz darbošanos rosinātu plašākas apkaimes ļaudis.
Lieli un vispusīgi ir fonda plāni, bet pirmo taustāmo veikumu, uz ko mudinājis Kultūras fonda, kā arī vēlāk divos Nevalstisko organizāciju centra konkursos saņemtais, kaut arī nelielais atbalsts, visi interesenti varēs vērot jau šosestdien, kad trijos pēcpusdienā atklās trīs vēsturisko zemgaļu pilskalnu informācijas zīmes, ko darinājis mākslinieks Andris Donis. Pēc tam Pilskalna pakājē, kur izsenis brīvdabas pasākumiem bijis tas pateicīgākais fons, skanēs Ievas Akurāteres, Valda Atāla, Haralda Sīmaņa, Raimondas Vazdikas un Antas Enģeles balsis. Bet pirms tam ar dziesmotām programmām uzstāsies Tērvetes, Auru, Dobeles un Jelgavas 3. sākumskolas bērnu ansambļi. Savukārt vakara nokrēslā sveču gaismas atspulgā sanatorijas nojumē ritēs zaļumballe. Bet visu dienu senās Tērvetes apmeklētājiem būs pieejamas dažādas atrakcijas un sportiski pasākumi lieliem un maziem.
Bet vēl ilgi pirms pasākuma rokā ņemti cirvji un zāģi, lai pamazām atbrīvotu pilskalnus no koku un krūmu džungļiem un atsegtu tos apmeklētāju skatienam. Šinī jomā galveno smagumu uz saviem pleciem uzņēmies V. Banziņš, nesavtīgi palīdzot citiem fonda aktīvistiem. Aktīvi bijuši arī Dobeles jaunieši pedagoga Raimonda Būmera vadībā. Lai cik dīvaini tas būtu, uz entuziasma pamata reizēm paveicams vairāk, nekā ievērojot principu «Kas man par to būs». Protams, jebkuru darbu veicot, tiek meklēti partneri. Tā šīssestdienas pasākumu finansiālā vai naturālā veidā atbalstījis rehabilitācijas centrs, vietējā pašvaldība, Jelgavas un Dobeles tipogrāfija, SIA «Gamma», akciju sabiedrība «Dobele», paju sabiedrība «Tērvete», zemnieku saimniecības «Runči», «Kakti», veikals «Kalnakrogs», SIA «Ūse» un citi. Pats pagasta vecākais saliekamajai skatuvei atvēlējis dēļus un pats sanaglojis pamatni. Zīmīgi, ka, redzot līdzcilvēku rosību, arī kūtrākie sāk pievērsties darbiem.
Pēc pasākuma fonda pārstāvji gatavos stendu nevalstisko organizāciju forumam, kas notiks septembra nogalē, kā arī aktīvi turpinās sava biroja izveidi kādreizējās krogus ēkas daļā. Bet par šīm un tālākajām Tērvetes attīstības fonda norisēm «Ziņas» jūs centīsies informēt turpmāk.
