Gandrīz visu pilsētas mācību iestāžu pārstāvji – pedagogi, vecāki un skolēni – vakar pulcējās 2. pamatskolā, lai kopīgi spriestu par starpkultūru izglītību, tās problēmām un aktualitātēm.
Gandrīz visu pilsētas mācību iestāžu pārstāvji – pedagogi, vecāki un skolēni – vakar pulcējās 2. pamatskolā, lai kopīgi spriestu par starpkultūru izglītību, tās problēmām un aktualitātēm.
“Mūsdienu pasaulē katram cilvēkam ir svarīgi prast saglabāt savu identitāti, dzimto valodu, cienot līdzcilvēkus no citām etniskajām grupām. Aizvien vairāk sabiedrības indivīdu spēj sarunāties vairākās Eiropas valstu valodās. Skolās ar dažādu etnisko sastāvu svarīgi ir veicināt skolēnu zināšanas par etniskajām un kultūras daudzveidībām mūsdienu sabiedrībā, veidojot savstarpējo saprašanos un toleranci bērnu vidū,” konferences dalībniekiem uzsvēra Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas docente Liesma Ose, norādot uz skolotāju lomu multikulturālas sabiedrības veidošanā.
Tartu (Igaunija) Slāvu ģimnāzijas direktora vietnieks Sergejs Teplovs konferencē norādīja, ka pāreja uz mācībām valsts valodā Igaunijā tika noteikta 2000. gadā, taču vairākas skolas šai pārejai nebija gatavas, tāpēc likuma izpildi atcēla līdz 2007. gadam. “Igaunijā veiktie pētījumi liecina, ka attiecībā uz mācību valodu sabiedrība sadalījusies trijās proporcionāli vienādās daļās. Daļa vecāku uzskata, ka jāpāriet uz mācībām valsts valodā, daļa pārstāv viedokli, ka skolēniem jāsniedz iespēja izglītību iegūt dzimtajā valodā, un tieši tikpat – 30 procentu – aptaujāto atbalstīja skolu daļēju pāreju uz mācībām angļu valodā, tādējādi veicinot jauniešu konkurētspēju ES darba tirgū,” informē S.Teplovs, norādot, ka Igaunijas vispārizglītojošajās skolās skolēni mācību procesa laikā apgūst četras svešvalodas – angļu, krievu, vācu un franču.
Igauņiem izglītības likums noteic, ka mācību iestādēm, kurās vairāk nekā piecpadsmit skolēnu pārstāv vienu etnisko grupu, jānodrošina viņiem četras fakultatīvās stundas nedēļā, sniedzot iespēju papildus apgūt dzimto valodu un kultūru. Izglītības kvalitāte igauņu skolēniem tiek nodrošināta, nosakot klases piepildījumu – ne vairāk kā 24 skolēni klasē.
Konferenci apmeklēja negaidīti liels skaits, pusotra simta, interesentu, tās rīkotājiem – Jelgavas 2. pamatskolas vadībai un mācībspēkiem – apliecinot starpkultūru izglītības tēmas aktualitāti pilsētā.
