Mūsdienu pasaules svārstības un nepastāvība atspoguļojas it visā, jo īpaši tās radītājā – cilvēkā.
Mūsdienu pasaules svārstības un nepastāvība atspoguļojas it visā, jo īpaši tās radītājā – cilvēkā. Lielais vairums ļaujas šim savdabīgajam haosam un sajūsminās par tā sniegtajām iespējām, taču ir arī tādi, kam vienmērīga attīstība un harmonija ir augstākā vērtība. Šīs «Tūkstošgades» viesis ir Uldis Menģelis. Kaut arī jauns, bet gan ar savu profesiju, gan ar dzīves pieredzi viņš cenšas apkārtējā vidē radīt stabilitāti un kārtību, lai jaunā tūkstošgade cilvēcei nepavērtos kā viens liels haoss.
Tu mācies un darbojies nopietnā, atbildīgā un katrai valstij svarīgā sfērā – tieslietās. Kāpēc tā sanāca, ka savu dzīvi saistīji ar šīm zinātnēm?
– Skolas laikā man nebija nekādu tālejošu plānu. Pienākot izvēles brīdim, man bija divas alternatīvas – «arhitekti» vai «juristi». Pēdējos liktenis man izrādījās labvēlīgs, un te nu es esmu.
Salīdzinājumā ar citiem kursa biedriem, kas studijām nodevās pilnīgā fanātismā, es pret tām neko tādu neizjutu. Patika radās, uzsākot darbu, kad patiesi novērtēju studiju sniegtās zināšanas. Pat radās nožēla par to, cik daudz biju palaidis garām, neklausoties lekcijas pirmajos kursos. Šie zināšanu «robi», strādājot par juristu, dažreiz traucē.
Tomēr tev jau ir radies zināms priekšstats par Latvijas tieslietu sistēmu. Kā tu to vērtē, būdams tās topošais darbinieks?
– Ja šī sfēra būtu perfekti sakārtota, tad juristiem darba nebūtu. Juristi pamatā pelna naudu ar informāciju un pieejamiem sakariem. Arvien vairākos lauciņos tiek ieviesta kārtība. Par to liecina arī jaunā iekšlietu ministra vēlme sakārtot iekšlietas, policijas darbību. Tātad kaut kas tiek darīts, taču birokrātija to traucē.
Kas jaunajā tūkstošgadē varētu mainīties?
– Mēs ejam uz to, lai iestātos Eiropas Savienībā. Tam notiekot, mūsu likumdošana kļūs stabilāka, tā tiks saskaņota ar Eiropā valdošo. Pārmaiņas būs ar pozitīvu ievirzi un radīs lielāku kārtību. Pēdējā laikā arvien vairāk secinu, cik tomēr nozīmīga loma šajā procesā ir valstij, gan risinot dažādus jautājumus, gan attieksmē pret problēmām. Kaut vai tagad tik aktuālajā valsts objektu privatizācijā. Nododot uzņēmumu kontrolpaketes citu valstu ekonomistu un juristu pārvaldībā, valsts kļūst nestabilāka, vairāk ietekmējama. Ceru, ka valdībai pietiks saprāta, lai to novērstu.
Juristi noteikti daudz vairāk sastapsies ar cilvēces attīstības paralēli radītajām problēmām, piemēram, datornoziegumiem un citiem ar informācijas tehnoloģijām saistītiem pārkāpumiem. Cik lielā mērā tas sarežģīs juristu darbu, atkarīgs no tā, vai spēsim tam pietiekami ātri sekot. Ir izstrādāti normatīvi akti, kā cīnīties, taču tas vēl jāievieš praksē. Nav jau arī no kā mācīties, jo visas valstis ir puslīdz vienādā stāvoklī.
Kāda, tavuprāt, ir pasaules kopējā virzība?
– Pēdējā laikā nekārtības rada gandrīz vai katru dienu pasludinātais pasaules gals. Pārņem vēlme pierādīt, ka nav nemaz tik slikti. Kad pasaule kārtējo reizi tiks tam pāri, iespējams, atkal turpināsies attīstība.
Nav taisnība, ka būs kaut kādas kardinālas pārmaiņas. Tomēr ar laiku iespējama ekonomiskā monopolizācija: elitārai personu grupai būs pakļauta visa cilvēce. Piemēram, Latvija noteikti nesasniegs labklājīgas valsts situāciju, kur vidusslānis būs pārsvarā. Visas jaunās iespējas būs pieejamas ir tikai sabiedrības elitei. Pārējai sabiedrības daļai ikdiena būtiski nemainīsies.
Vai tu pats tici kaut kādam pasaules gala variantam?
– Liels sprādziens – visiem viegla nāve. Tas noteikti būs cilvēku radīts. Iespējams, tas notiks tieši nākamajā tūkstošgadē. Meteorīti un dabas katastrofas visu laiku mums paiet garām. Laikam vēl neesam pelnījuši.
Ko tu pats gaidi no laika perioda, kas sekos pēc 2000. gada?
– Negribas runāt liktenim pa priekšu, taču visi nozīmīgākie notikumi laikam risināsies tieši šajā gadā – gan privātajā dzīvē, gan mācībās un darbā. Pēc jurista bakalaura grāda iegūšanas domāju studēt arī maģistrantūrā. Darbā vēlos pievērsties advokāta praksei, taču pirms tam jāizdzīvo ilgais sagatavošanās darbs, strādājot par advokāta palīgu, un jāiegūst cita prakse.
Kā tu domā sagaidīt gadu tūkstošu miju?
– Neesmu vēl izlēmis. Jābrauc uz Ņujorku. Daudz cilvēku rada svinīgu noskaņu. Noteikti jau sagaidīšu Latvijā šaurā draugu lokā, taču svētku atmosfērā. Draugi ir arī viena no nozīmīgākajām lietām, ko nākamā gadsimta cilvēks nedrīkst zaudēt. Man nepatīk, ka mūsdienu kosmopolītisms daudziem cilvēkiem liek aizmirst par šīm vērtībām. Nepareizs ir arī dažādu rasu un tautību jaukšanās process, jo savu dzimtenes instinktu zaudēt ir grūti. Agrāk vai vēlāk katram gribēsies atgriezties savā zemē. Internacionālā saikne ir nepieciešama, taču nedrīkst zaudēt savu identitāti. Es domāju dzīvot, cienot šīs vērtības.
