Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aprēķini liecina, ka viena kilograma piena saražošanai Latvijas piensaimniecībās iztērē vidēji 24,9 eiro centus. Tādējādi piena cena, kādu šobrīd piedāvā daudzi piena iepircēji Lietuvā un Latvijā, vairs nesedz ražošanas izmaksas.
Krievijas embargo dēļ atsevišķi piena iepircēji Lietuvā ir vai nu atteikušies no piena iepirkuma Latvijā, vai būtiski samazinājuši iepirkuma cenu. Vēl jūlijā tā valstī bija 29,3 eiro centi par kilogramu, bet augusta vidū, pēc Krievijas embargo ieviešanas, daudziem saimniekiem samazināta līdz 19 – 24 eiro centiem. Šāda cena vairs nesedz piena ražošanas pašizmaksu – 24,9 eiro centus par kilogramu. Pašizmaksa aprēķināta, izvērtējot LLKC klientu – zemnieku saimniecību – grāmatvedības datus.
Arī Jolanta Knope no Sesavas zemnieku saimniecības «Rudeņi» «Ziņām» apstiprina, ka izjūt piena iepirkuma cenu kritumu: «Esam kooperatīva «Piena ceļš» biedri, kam bija sadarbība arī ar Krieviju. Protams, mēs savā saimniecībā izjūtam to, ka piena iepirkuma cena ir samazinājusies.» Viņa gan uzskata, ka ar Krievijas embargo ietekmi manipulēs visi, ne tikai tie, kas patiešām saistīti ar Krievijas tirgu, bet zaudētāji būs tieši zemnieku saimniecības.
«Latvijas piensaimniekiem ir svarīgi stiprināt konkurētspēju pirms nākamgad gaidāmās piena kvotu brīvlaišanas, bet pašreizējie apstākļi tirgū raisa bažas. Samazinoties ienākumiem, saimnieki var izvēlēties nepārdomātus taupības pasākumus, kas var atstāt ilgstošu iespaidu uz ganāmpulku efektivitāti. Lai palielinātu piena patēriņu iekšējā tirgū, aicinām iedzīvotājus izvēlēties Latvijā ražotus piena produktus,» akcentē LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
J.Knope atzīst, ka saimniecībā jau bijuši spiesti ķerties pie dažādiem taupības pasākumiem, tomēr iespējas uz kaut ko ieekonomēt nav pārāk lielas. «Sāpīgi izjūtam to, kas notiek. Īpašu ilūziju, ka kaut kas varētu mainīties, jau vairs nav,» saka saimniece.
Zemnieku saimniecība «Rudeņi» dibināta 1995. gadā, privatizējot slaucamo govju fermu ar 53 govīm un iegūstot īpašumā 51 hektāru zemes. Tagad saimniecībā ir vairāk nekā 300 govju.
LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere pauž: «Pieredze liecina, ka lielākoties nepārdomāta ekonomija notiek uz dzīvnieku ēdināšanas un veselības rēķina. Aicinām zemniekus netaupīt uz minerālvielām, jo tas vistiešākajā veidā atspēlēsies uz dzīvnieku imunitāti un tālāk – veselību. Tad nostrādās teiciens «skopais maksā divreiz». Taupīšanas iespējas, protams, ir arī lopbarības sadaļā, bet pirms tam jāveic lopbarības analīzes un kopā ar speciālistiem jāsastāda barības devas. Lielā daļā saimniecību daudz var ekonomēt uz darbu racionalizāciju un savstarpējo sadarbību ar tuvākajām saimniecībām. Saimniekiem aktīvi jāiesaistās arī sabiedrisko organizāciju darbā, lai šajā nozarei sarežģītajā laikā piensaimnieki nepazaudētu kādu no maksājumiem, ko izcīnīja pie tiešmaksājumu sadales ES budžetā pagājušajā gadā.» ◆
