Šajā laikā lielākā daļa Zemgales lauksaimnieku savas platības jau apsējuši un apstādījuši, tāpēc priecājas par lietu, kas sēklas rosina uz dīgšanu.
Šajā laikā lielākā daļa Zemgales lauksaimnieku savas platības jau apsējuši un apstādījuši, tāpēc priecājas par lietu, kas sēklas rosina uz dīgšanu. Pagājušajā nedēļā “Ziņas” devās uz laukiem lūkot, kā darbīgi ļaudis šajā pavasarī saimnieko piemājas saimniecībās.
Izbraucot ārpus pilsētas, gandrīz katrā jelgavnieka sētā manāma rosība – kāda saimniece rušinās piemājās zemes pleķītī, cita jau vadziņās birdina sēklas, bet vēl pa kādam vīram sētmalē dedzina pērnos gružus vai nolīdzinātā ceļmalā ar grābekli ierušina nupat izsētās zāliena sēklas. Lai gan mākoņi debesīs tikai uz brīdi pazuduši, ļaudis steidz rakt, sēt un ravēt, lai līdz Vasarsvētkiem nozīmīgākie pavasara darbi būtu apdarīti.
Sev un mazliet “biznesam”
Netālu no Svētes centra Vilces ielā sastopam Ausmu Valdmani ar dēlu Raimondu. Aptuveni 1,2 hektāru lielajā zemesgabalā plānots audzēt kartupeļus un dārzeņus. Lai gan saimniece par rāceņu stādīšanu vēsā laika un salnu dēļ vēl baiļojas, pret aukstumu izturīgākās kultūras, piemēram, burkāni, redīsi, kressalāti, jau iesētas. Kopjot piemājas lauciņu, pavasara darbu kulminācijā grūtākais ir laikus dabūt tehniku zemes apstrādei, atklāj Ausmas kundze.
Svētē liela rosība notiek arī kādā dārzā Lielsvētes ielā. Uzrunātā Dzintra pastāsta, ka lielākā daļa šķirnes kartupeļu jau iestādīta ar tehniku, bet pārējo “ar lāpstu un roku darbu” jāiedēsta dārziņā pie mājas.
Audzē narcises iztikšanai
Sidrabenes pagasta Garozas ciemā piestājam pie dārziņa, kur pavasarī ziedēšanu sāk vēlās narcises. Līdzās tām ziedu ķekaru pilni zaļo jāņogu krūmi, kas nupat nomulčēti ar augsnes kārtu, lai nezāļu saknes neatņemtu spēkus ogu briedināšanas laikā. Pensionāre Liene ravē zemenes un sagatavojusi stādiņus ogulāju atjaunošanai. Viņa “Ziņām” atklāj, ka uz dzīvi Sidrabenē pārcēlusies pirms diviem gadiem “Tagad daudzi pensionāri strādā, jo ar nelielo pensiju iztikšana grūta. Audzēju narcises. Sestdien tirdziņā Lielajā ielā Jelgavā puķes pārdevu un nopelnīju septiņus latus – tas ir liels atspaids.”
Strādā prieka pēc
Kad iebraucam Pāksteru māju pagalmā Sidrabenes pagastā, vienā pusē ceļam plešas zemeņu plantācija, bet tuvāk mājām siltumnīcās zaļo tomātu un viengadīgo puķu stādi. Tur saimnieko Ilze un Kārlis Auermaņi. Viņi smejoties teic, ka darbojas naturālajā saimniecībā. Uz Pāksteriem pārcēlušies deviņdesmito gadu sākumā, kad pēc padomju lielvaras sabrukuma jaunie saimnieki varēja dabūt īpašumus laukos. “Toreizējā kolhoza priekšsēdim prasījām zemi mājas celtniecībai, bet viņš atbildēja: “Kas tu par zemnieku bez zemes!”,” stāsta Kārlis. Interesantais māju nosaukums palicis no ēkām, kas reiz tur bijušas. Tagad Auermaņi apstrādā 17 hektāru zemes. Viņi sapratuši, ka tik nelielā platībā strādāt ar peļņu grūti.
Pāksteru siltumnīcās martā iesēti piecu sešu šķirņu zemie lauka tomāti. To stādus tirgo Rīgas Centrāltirgū. Virs tomātiem leknus dzinumus izveidojušas nokaru petūnijas un fuksijas. Saimnieks, kura pārziņā ir visi zemes apstrādes darbi, piktojas, ka tomātu stādi tāpat kā pirms pieciem gadiem maksājot 15 santīmu, bet sēklu, kurināmā cenas un citas izmaksas aug. Arī tomātus novākšanai audzēt neatmaksājoties, jo tirgū to cena vasaras vidū nokrītot līdz 25 santīmiem par kilogramu, bet no ārzemēm ievestie maksājot par pieciem santīmiem mazāk. Kārlis smej, ka “saimniekošana laukos pēdējos gados kļuvusi vien par sporta veidu”.
Atklātā lauka platībās trīsarpus hektāros Ilze un Kārlis jau iestādījuši galviņkāpostus un puķkāpostus, pusotrā hektārā pletīsies kartupeļu lauks, sava vieta ierādīta arī galda bietēm un rutkiem. Par dārzeņiem saimnieki teic – “tie ziemas maizei”.
Lai gan šajā laikā darbošanās mazās platībās gandrīz neatmaksājas, Auermaņi strādā, un jau ap Jāņiem Pāksteros izaugušie puķkāposti un kartupeļi atkal priecēs pilsētnieku vēderus.
