Tā nu ir, ka autobusu pieturās, gaidot braucamo, gribot negribot iznāk uzzināt kādus jaunumus.
Tā nu ir, ka autobusu pieturās, gaidot braucamo, gribot negribot iznāk uzzināt kādus jaunumus. Pēclieldienu rīts nebija izņēmums – trīs mikrorajona kaimiņienes dalījās pēdējo dienu iespaidos. Vienas zūdīšanās par savu aizmāršību ar lielākiem vai mazākiem starplaikiem vēl joprojām ir aizķērusies domās. Nu saulīte “zobus” gan vairs nerāda, arī dzīvokļus pavasaris paspējis iesildīt. Un tomēr.
Atgriežoties pēc Lieldienām dzīvoklī, mutīgā sieva ieraudzījusi, ka gāzes deglis, pirms prombraukšanas ieslēgts, tā arī palicis degot. Dzīvoklī bijis auksts, un viņa ieslēgusi gāzi. Tāda “sildīšana” ilgusi vairāk nekā divas dienas. Cik naudas nodedzināts vējā… Kaimiņienes šausminājās par veltajiem tēriņiem. Nāca autobuss, un neizdevās uzzināt, vai sievietes iedomājās par to, ka šāda aizmāršība vienā jaukā dienā pat bez pašnāvnieciskiem nodomiem varētu izraisīt Brocēniem līdzīgu nelaimi.
Acīmredzot gāzes plīti siltuma radīšanai dzīvoklī izmanto daudzi. Arī pati to mēdzu darīt. Jo sevišķi no rītiem gāzes degli padedzinu ilgāk, lai virtuvē pēc nakts apkures taupības režīma telpā ātrāk ienāktu siltums. Arī pati Otrajās Lieldienās bezspēcīgi konstatēju, ka svētku laikā dzīvoklī temperatūra nokritusies līdz 15 grādiem un vienīgā siltā vieta ir vannas istaba. Es ieslēdzu sildītāju…
Apelēšana pie mājas vecākās un siltuma regulētājas sirdsapziņas jau sen atzīta par veltīgu laika un nervu šūnu tērēšanu. Atbilde ir viena: ne visi var samaksāt par apkuri, jātaupa. Arī Siltumtīkliem un mājas apsaimniekotājam var zvanīt no rīta līdz vakaram, bet labums ir īslaicīgs. Noteiktā temperatūras režīma nodrošināšana visiem bijusi nebijusi.
Apstākļos, kamēr amatvīri sanāksmēs lepojas, ka Jelgavā ir modernākā apkures sistēma valstī, pilsētnieki, lai sasildītos, atgriež gāzesplīts degļus un, izrādās, reizēm aizmirst tos izslēgt… Vai tā turpinot, kāda reize nevarētu izrādīties liktenīga?
