Latvijas Lauksaimniecības universitātē nodarbību garuma saīsināšana no 60 līdz 45 minūtēm tiek uzņemta atšķirīgi. Visi gan ir vienisprātis, ka līdzšinējais lekciju ilgums neatbilda Augstskolu likuma prasībām.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) nodarbību garuma saīsināšana no 60 līdz 45 minūtēm tiek uzņemta atšķirīgi. Visi gan ir vienisprātis, ka līdzšinējais lekciju ilgums neatbilda Augstskolu likuma prasībām.
Lielākā daļa pilna laika jeb klātienes studentu ir gandarīti par īsākām nodarbībām, jo tās vairs nav tik nogurdinošas un turpmāk vienā dienā būs iespējams apmeklēt vairāk lekciju, kas savukārt nozīmē studiju nedēļas saīsināšanos. Otra iespēja, ja nodarbības ir īsākas, – līdz pusdienām var paspēt noklausīties vismaz četras lekcijas. Tā kā vairāk lekciju ir reti kad, otru dienas daļu students var izmantot pēc saviem ieskatiem.
Nedaudz piktāki par izmaiņām ir nepilna laika jeb neklātienes un klātienes studenti, kas par mācībām maksā. Kāda “Ziņu” lasītāja nedēļas sākumā stāstīja, ka jau vairākus gadus studē, maksājot par pusgadu noteiktu summu. Studente teic, ka viņai turpmāk mācībspēku nolasīto lekciju apjoms būs tieši par 25 procentiem mazāks, bet mācību maksa palikusi nemainīga vai pat augusi.
Nav iemesla apstrīdēt arī LLU vadības teikto, ka īsākas nodarbības tik ļoti nenogurdinās mācībspēkus un studentus. Jāpiebilst gan, ka īsākas lekcijas, ja pie viena pasniedzēja tās būs vismaz divas pēc kārtas, tieši īsuma dēļ kā studenti, tā lektori būs priecīgi apvienot vienā 90 minūšu nodarbībā. Laika taupīšanas dēļ aizņemti ļaudis koncentrēšanās spēju izsīkumu var uzskatīt par mazsvarīgu.
Vēl saspringtāka situācija šoruden veidosies laboratorijas darbos. Jau iepriekšējos gados studenti ievēroja, ka pat ar divām nodarbībām, kas ilgst stundu, nereti ir par maz, piemēram, lai pilnībā noteiktu augsnes, pārtikas produktu vai kādu citu vielu īpašības. Jau tad darbi ritēja ļoti intensīvi, bet secinājumus studenti gatavoja patstāvīgi individuālo studiju laikā.
LLU Lauksaimniecības fakultātes (LF) studiju darbā raksturīgi laika ietilpīgi laboratorijas darbi ar plašu metodiku. LF Augu un augsnes zinātņu institūta direktors profesors Aldis Kārkliņš “Ziņām” teica, ka mācībspēki nodarbību saīsināšanu vērtē atšķirīgi: “Pret likuma izmaiņu ieviešanu protestēt nevaram, tomēr nodarbību saīsināšana par 25 procentiem nozīmēs intensīvākus laboratorijas darbus. Līdz šim nolasīju četras lekcijas, tagad tādu pašu apjomu lasīšu tikai trīs stundas. Temps saglabāsies līdzšinējais, tāpēc studentiem vairāk laika būs jāvelta patstāvīgām literatūras studijām.” Profesors arī pieļāva, ka atsevišķas laboratorijas darbu tēmas turpmāk varētu palikt neiztirzātas. Var izveidoties situācija, ja darbu paveic pārāk ātri un bez pietiekamas iedziļināšanās, students neapzinās, ko attiecīgajā laboratorijas darbā pētījis, kāpēc tas bijis nepieciešams un kas no tā bija jāiegūst. Secinājumus var norakstīt. Te rodas jautājums, cik zinoši savā specialitātē pēc dažiem gadiem būs jaunie augstāko izglītību ieguvušie speciālisti. Uzņēmumā secinājumus tik viegli vis “pārspiest” nevarēs, bet paviršu un ar nepietiekamām zināšanām pamatotu darbu rezultātus jau tagad var novērot bieži gan celtniecībā, gan citās nozarēs. Tā tas pārsvarā ir jomās, kur nepieciešamas inženiertehniskas zināšanas, – pārtikas zinībās, veterinārmedicīnā, inženierzinātnēs.
Kamēr optimisti cer un ar pārliecību apgalvo, ka vairums studentu tiešām ilgāk sēdēs lasītavā, ņems lielākus grāmatu kalnus no bibliotēkas vai novakares pavadīs, konsultējoties pie zinošākajiem nozares mācībspēkiem, apdomāšanas vērta būtu nodarbību skaita palielināšana. Tas laikam gan nepatiktu nedz mācībspēkiem, nedz studentiem, taču to, ko var apgūt praktiskajos un laboratorijas darbos, pēc literatūras laikam gan būs sarežģītāk iemācīties. Ja nodarbību skaits paliek līdzšinējais, varbūt atsevišķās studiju programmās vērts pārskatīt lekciju un praktisko darbu attiecības. Studenti jau gadiem apgalvo, ka pietrūkst tieši praktiskās pieejas teorētisku jautājumu apguvei.
