Te bija viss kopā: valdības nodomi skolu tīkla optimizācijā, pašvaldības un skolas vadības naudas rūpesti un vecāku vēlēšanās saglabāt saviem bērniem mazu, mīļu skoliņu vismaz pirmos mācību gadus.
Te bija viss kopā: valdības nodomi skolu tīkla optimizācijā, pašvaldības un skolas vadības naudas rūpesti un vecāku vēlēšanās saglabāt saviem bērniem mazu, mīļu skoliņu vismaz pirmos mācību gadus.
Kalnciema vidusskolas sākumskolas telpās noritēja visai nemierīga vecāku sapulce, uz kuru bija uzaicināta gan skolas direktore Ginta Avotiņa, gan Valgundes pagasta izpilddirektore Irēna Šmita.
Satraukumu vecākos radījis šā mācību gada precedents – uz 1. klasi, kas varētu atrasties Kalnciema vidusskolas sākumskolas telpās netālu no pagasta nama, tika saņemti tikai pieci pieteikumi. Pirmklasnieki aizgāja uz lielo skolu. Prognozē, ka nākamajā gadā sākumskolā līdz ar to paliks 3. un 4. klase, kā arī rotaļu grupa ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem audzēkņiem.
Par savu skolu gribējās pateikt ko sliktu
Bērnu vecāki, kuriem nākamgad paredzams sūtīt bērnus uz deviņus kilometrus attālo vidusskolu, ķērās pie vissīkākā salmiņa, lai pierādītu, ka mazā skoliņa jāsaglabā ar visām sākumskolas klasēm.
Klausoties šķita, ka, paužot neapmierinātību ar vidusskolu, kaut kā varēs argumentēt sākumklašu nepieciešamību «mazajā skoliņā». Viena no neapmierinātajām mammām Saulcerīte Lāce atcerējās, ka dēlam pēc Kalnciema skolas, aizejot uz Rīgu, viss bijis jāmācās it kā no jauna, kamēr citi atkārtojuši mācīto. Direktore Ginta Avotiņa gan norādīja, ka skolā māca visus mācību plānā paredzētos priekšmetus. Atspēkojot vecāku šaubas par skolotāju kvalifikāciju, direktore aizrādīja, ka audzēkņiem, kuriem «mācīšanās nav tā sirdij tuvākā», daudzas vietas programmā var likties nedzirdētas. Šie vecāki neizrādīja interesi par Kalnciema vidusskolēnu panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs. Viedoklis par skolotāju kvalifikāciju vecākiem bija atbilstošs skatījumam, kas veidojies, vērtējot sava bērna sekmes.
«Nu, negaršo manam bērnam!»
Ilga Zapelsone necik augstu nevērtēja skolā gatavotās pusdienas: negaršīgi un viss. Ēdiena garšas «problēma» nav sveša nevienā skolā, jo bērni daudzās ģimenēs netiek radināti ēst silto ēdienu, zupas. Uz mazo skoliņu ēdienu ved no vidusskolas, kur ēdnīcu ar produktiem nodrošina zemnieku saimniecība «Neimaņi». Nepieciešamās pārbaudes bijušas gan produktiem, gan virtuvei. Izskanēja piedāvājums piemaksāt, lai ēdiena kvalitāte (garša?) uzlabotos. Taču vairumam vecāku, kas gan lielākoties klusēja, domājams, nav nemaz tik neizdevīgi, ka par pusdienām jāmaksā 20 santīmu, jo virtuves iekārtu, personāla, transporta un citas izmaksas sedz pagasts. Skolotāji aicināja vecākus nākt jebkuru dienu un pārbaudīt ēdienu, ko pasniedz bērniem, taču, kā informēja skolotāja Iveta Caune, līdz šim neviens no vecākiem to nav izdarījis.
«Mēs gribam šeit 1. klasi!»
«Mazajai skoliņai» vecāki deva jauku vērtējumu: «Šajā skolā ir siltums iekšā.» Protams, ka arī nelielā Kalnciema vidusskola lauku bērnam var šķist kā «kombināts». Un laikmeta negatīvās iezīmes šķērso pilsētas robežas, par ko tik enerģiski runāja vairākas mammas. Ir saprotama vecāku vēlme, ko acīmredzot vairāku ģimeņu vārdā izteica Natālija Broliša: «Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja šeit atvērtu pirmo klasi!»
Direktore ar aprēķiniem sīki parādīja, ka katram bērnam mēnesī valsts mērķdotācijām piešķir 17 latu 86 santīmus. Lai atvērtu klasi, nepieciešami astoņi bērni, taču, lai klasi uzturētu, tajā jāmācās 16 skolēniem. Pretējā gadījumā skolotājiem jāstrādā par vēl mazāku algu, nekā tā ir pašreiz. Diemžēl vidusskolā jau tagad ir deviņas mazskaitlīgas klases, un sākumskolas mazās klases šo stāvokli vēl pasliktinātu. Ja nākamajā gadā atver 1. klasi arī mazajā skolā, kur pavisam tad mācītos 31 bērns, izmaksas vienam skolēnam sasniegtu 22 latus un 99 santīmus. Kur ņemt starpību? Mazliet nepārdomāta izklausījās apņemšanās šo starpību segt pašiem vecākiem. Direktore atcerējās, ka uz Ziemassvētkiem, kad lūgums bija izteikts pagasta avīzē, skolu nepabalstījis pilnīgi neviens no vecākiem. Taču šajā sapulcē atlika tikai norādīt, kur nauda jāiemaksā! Protams, tika izskaidrots par Kalnciema vidusskolas attīstības fondu, kas domāts tādiem nolūkiem, taču varēja redzēt, ka vecākus tas nepārliecina. Skolas direktore gan atgādināja, ka pašreiz tajā iemaksas izdara cilvēki, kas nav skolēnu vecāki.
Šogad dzimušais rudenī skolā vēl neies
G.Avotiņa un I.Šmite vairākkārt apgalvoja, ka sākumklases Valgundē likvidēt nav pašmērķis. Pagasts ēku uztur un uzturēs joprojām, taču par bērnu dzimstību šā gada pirmajai klasei pašreiz nudien ir par vēlu domāt.
Skaidru atbildi amatpersonas vecākiem varēja dot par 3. un 4. klases palikšanu savās telpās. Arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība notiks Valgundes skoliņā – bet par to jau maksā pagasts. Cerībai uz pirmo klasi ir jābūt pamatotai. Apvienotās klasēs taču vecāki nevēlas savus bērnus sūtīt! Tā nav problēma skolotājiem, tā ir problēma skolēniem.
Pagasta vadība, vēlāk telefonsarunā arī priekšsēdētāja Ņina Freiberga – Ņitavska, apgalvoja, ka pagasta prioritāte ir izglītība, un darbi rāda, ka tie nav tukši vārdi. Jau pirms pieciem gadiem deputāti izteikuši vēlmi mazo skoliņu nesaglabāt, taču priekšsēdētājas nopelns ir tas, kā tā vēl mazo valgundiešu ērtību labad ir.
