Jelgavas Tiesa sākusi izskatīt krimināllietu pret bijušās firmas «Konuss» prezidentu Gunti Svikuli par kredītu ļaunprātīgu izsaimniekošanu.
Jelgavas Tiesa sākusi izskatīt krimināllietu pret bijušās firmas «Konuss» prezidentu Gunti Svikuli par kredītu ļaunprātīgu izsaimniekošanu.
Pirmajā dienā tiesa uzklausīja pie atbildības saukto personu un bijušās SIA «Konuss» līdzīpašniekus Georgu Svikuli un Gunāru Sproģi (viņš firmā pārstāvēja Cenu pagasta Padomi). Ceturtais «Konusa» līdzīpašnieks Ainārs Strautnieks uz tiesu nebija ieradies. Pārējie firmas līdzīpašnieki, izņemot Gunti Svikuli, tiesā uzstājās tikai kā liecinieki.
Paralēli krimināllietai par līdzekļu izsaimniekošanu Jelgavas Tiesa izskata arī Cenu pagasta Padomes civilprasību pret Gunti Svikuli par 60170 latu piedziņu un darbību pārtraukušās firmas «Fabb» direktora Agra Bajāra prasību par vairāk nekā 50 tūkstošu latu piedziņu. Pareksa banka, ko tiesā pārstāvēja juriste Inese Līcīte, no civilprasības atteicās, norādot, ka pašlaik ir spēkā Saimnieciskās tiesas spriedums, pēc kura no kredītu ņēmējiem un galvotāja Cenu pagasta Padomes personā piedzenami 56543 lati par 1994. gada beigās izsniegto kredītu un 60750 lati par 1995. gada sākumā izsniegto aizdevumu. (Saimnieciskās tiesas spriedumu par 60750 latu piedziņu Zemgales apgabaltiesa ir mainījusi, un šī summa piedzenama no SIA «Fabb».)
1994. gada decembra vidū firma «Konuss» saņēma 45 tūkstošu latu kredītu Pareksa bankā, ko galvojusi Cenu pagasta Padome. Nākamā gada janvārī 55 tūkstošus latu lielu kredītu «Konusa» vajadzībām tajā pašā bankā saņēma firma «Fabb» («Konusa» rīcībā nonākuši 49 tūkstoši latu). Arī šo aizdevumu ar bijušā pagasta Padomes priekšsēdētāja Gunāra Sproģa «palīdzību», kas, pārsniedzot savas pilnvaras, fiktīvi sastādīja Padomes lēmumu, galvojusi Cenu pagasta Padome.
Kad kredītu saņēmējs vairs nelikās zinis par saistību kārtošanu, banka 1995. gada maijā vērsās Saimnieciskajā tiesā ar prasību atcelt abus aizdevuma līgumus un piedzīt parādu. Tiesa jūnijā prasību apmierināja, un sākās parāda piedziņa. Tā kā abām firmām nav vērā ņemama īpašuma, izšķērdēto līdzekļu piedziņa vērsta uz Cenu pagasta Padomi. Pašvaldība šķīrās no vairāk nekā 26 tūkstošiem latu un arī aprakstītās mantas, līdz 1996. gada septembrī ar Zemgales Apgabaltiesas spriedumu Saimnieciskās tiesas sprieduma izpilde tika atlikta līdz G.Sproģa krimināllietas izskatīšanai.
1997. gada decembrī Jelgavas rajona Tiesa par patvaļīgu otrā kredīta galvojumu un dokumentu viltojumu G.Sproģi atzina par vainīgu, sodot viņu uz trim gadiem nosacīti un nosakot trīs gadu pārbaudes laiku. Apmierināta arī Cenu pagasta civilprasība par
62 462 latu piedziņu. Vainīgais lietu par kredīta atdošanu pārsūdzēja Zemgales Apgabaltiesā. Pagājušā gada sākumā tā G.Sproģi tomēr atzina par vainīgu un atstāja spēkā pašvaldības prasību.
Pret Gunti Svikuli ierosinātajā krimināllietā Jelgavas Tiesa spriedumu varētu pieņemt februāra pirmajās dienās.
