Pieturoties karstam un mitram laikam, laukos nobriedušas agrīnās ziemāju labības šķirnes un atsevišķās saimniecībās sākusies pļauja. Vakar pēcpusdienā Sesavas pagastā laukā pie Kauņaukām izbrauca divi zemnieku saimniecības «Sniedzes» kombaini. To aparatūra uzrāda lielisku ražu – iekūlums pārsniedz sešas tonnas no hektāra. Tomēr speciālisti, kas masveida labības pļauju sagaida nākamnedēļ, prognozē – kopumā ražas būs zemākas nekā pērn.
Kviešu vārpu gali, smagi noliekušies lejup, liecina – labība nogatavojusies. Karstajā saulē sausajai zemes virskārtai pārvēršoties putekļu mākonī, Kaņauku laukā neatlaidīgi virzās divi kombaini. Ik pa laikam pie tiem piebrauc traktori ar piekabēm, kas no kombainu bunkuriem tiek piepildītas ar graudiem. Viss organizēts tā, lai tehnika neapstājas ne uz brīdi. Ja neuznāks lietus, zemnieki gatavi darbu turpināt arī naktī. «Sniedžu» īpašnieks Uldis Vangalis atzīst, ka labības laukā tagad katra stunda ir dārga. Latvijā radītā šķirne nepieviļ«Stendes selekcijas stacijā radītā agrīnā kviešu šķirne ‘Fredis’ nav ļoti ražīga, arī graudiem nav augstākā kvalitāte, taču labība nogatavojas agrāk, kas zemniekam dod iespēju nenokavēt ziemas rapšu sēju,» teic U.Vangalis. Viņš piebilst, ka šis ir grūts gads un tādēļ jāpriecājas arī par sešu tonnu ražu. Ļoti svarīgi, viņaprāt, ir visus darbus paveikt precīzi laikā. Par spīti pērnā gada pūlēm, «Sniedzēs» tāpat kā daudzās citās saimniecībās apmēram astoņdesmit procentu ziemāju pavasarī nācās pārsēt. Kaņauku lauks ir viens no retajiem, kas ziemas salu izturēja. U.Vangalis spriež, ka patlaban lielu skādi varētu sagādāt lietus, tādēļ dārgs ir katrs brīdis, kad spīd saule. Kaut arī pirmdien māņticīgi ļaudis neiesakot lielus darbus sākt, labības pļauja «Sniedzēs» rit pilnā sparā. Pēc pāris dienām Kaņauku nopļautajā laukā jau varētu art, sagatavojot zemi ziemas rapša sējai. U.Vangalis piebilst, ka beidzamos divus gadus strādājis ar pelņu. Mainīgajos laikapstākļos zemniekam esot jābūt gatavam arī darbam ar zaudējumiem. Iespējams, ka šis gads tāds būšot. Saimniecība apsaimnieko 800 hektāru, lielākā daļa ir rapsis, pārējā – kvieši. Saimniecībā strādā septiņi darbinieki. Krasi mainījusies ziemāju un vasarāju attiecībaLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa teic, ka ziemāju ražas prognozes vēl tiek precizētas, taču vasarājiem tā gaidāma par desmit procentiem zemāka nekā pērn: kviešiem – trīs tonnas, vasaras miežiem – 2,5 tonnas, auzām un rapsim – pa 2,1 tonnai no hektāra. Vienīgi griķiem šie laika apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un to raža varētu augt vidēji par 12 procentiem. I.Grantiņa teic, ka viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmēja vasarāju sējumu sadīgšanu un attīstību, bija laikapstākļi maijā un jūnijā. No 11. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas lielākajā daļā nokrišņu daudzums bija viens līdz desmit procentu no normas. Šādos apstākļos graudaugu un rapša papildmēslošana nebija iespējama, līdz ar to aizkavējās augu attīstība. 2010. gadā ziemāji aizņēma 53 procentus, šogad tie veido tikai apmēram 32 procentus no kopējās graudaugu platības. Pēdējā laikā Latvijā vērojama graudaugu sējumu platību samazināšanās. 2009. gadā tās bija 540,8 tūkstoši hektāru, bet šogad – 516,6 tūkstoši.
