Pirms nepilna gada sestdienas, 8. novembra, rītā kāds vīrs no Zaļenieku pagasta automašīnā veda bērnu uz Jelgavu pie ārsta. Viņa mājas ceļa galā uz Jelgavas – Auces šosejas stāvēja slīpi ceļmalā nobraukts džips, kuram darbojās motors un dega gaismas. Tajā vīrietis atklāja baigu skatu – automašīnā, kuras salonu garāmbraucējiem sedza tonētie stikli, atradās divi no šautām brūcēm noasiņojuši vīrieši. Pirmajā brīdī likās, ka vismaz viens varētu būt dzīvs, taču, pārliecinājies par pretējo, vīrs par redzēto telefoniski ziņoja policijai un turpināja ceļu uz Jelgavu.
Vakar Zemgales apgabaltiesa sāka izskatīt bijušā Jūras spēku karavīra, no Dobeles rajona Auriem nākušā jaunekļa Vadima Semaško (dzimis 1985. gadā) apsūdzību dubultslepkavībā, kā arī ieroča un munīcijas zādzībā. Nogalināti Jūras spēku karavīrs Vilnis Hofmanis un atvaļinātais kara lidotājs Krists Hiršsons (abi dzimuši 1979. gadā). Par smago noziegumu draud brīvības atņemšana vismaz līdz piecpadsmit gadiem vai pat mūža ieslodzījums. Apsūdzētais savu vainu atzīst. Tiesa sākusi noskaidrot viņa rīcības apstākļus un motīvus, bet skaidrs ir viens – noziegums saistīts ar parādu piedzīšanu, un, iespējams, nozīme bijusi apsūdzētā azartspēļu atkarībai. Dienesta biedri šokā«Neticēju, ka kaut kas tāds var notikt,» tiesas sēdē atzina kara jūrnieks Nauris Pūle. «Es vēl šobaltdien neticu, ka Vadims ir slepkava,» tā savukārt apsūdzētā dienesta biedrs un draugs Elvijs Rakovskis. Šoks par notikušo bija jūtams visu uz tiesu izsaukto karavīru, tostarp patruļkuģa «Zibens» jūrnieku, liecībās (uz šā kuģa dienēja gan noslepkavotais V.Hofmanis, gan V.Semaško). Taču, noklausoties karavīru teikto, pārsteidza kas cits. Proti, netapa skaidrs, kā V.Semaško tik viegli varēja tikt pie pistoles ar desmit patronām no «Zibens» ieroču noliktavas. Pirmkārt, šīs noliktavas atslēga atradusies visai komandai brīvi pieejamā vietā – dokumentu mapē. Jūras spēku karavīrs Jānis Vīndedzis, kurš tolaik pildīja kuģa dežuranta pienākumus, liecināja: «Dažas dienas pirms nozieguma izdarīšanas, dežurējot uz kuģa, satiku V.Semaško pie ieroču telpas. Viņš bija atslēdzis durvis un teica, ka vajadzīgs ierocis kaut kādu draudētāju pabaidīšanai. Kad es kategoriski pateicu, lai viņš pistoli noliek vietā, Semaško pēc brīža atbildēja, ka ir to izdarījis.» Par sava rīkojuma izpildi J.Vīndedzis nepārliecinājās. Ieroči un munīcija netika pārskaitīti arī vairākas diennaktis pēc tam, pieņemot un nododot dežūrmaiņu. Posts ģimenēmLietpratēji spriež, ka tiesas process turpināsies vēl vairākas dienas un grūti prognozēt, kad tas noslēgsies. Kā secināms no apsūdzētā advokātes pozīcijas, viņa cenšas pierādīt, ka V.Semaško noziegumu izdarījis, izmisīgi aizstāvoties pret parāda izspiedējiem. Turpretī cietušo puse pastāv uz vairāku simtu tūkstošu latu kompensācijām par neatgūstamo zaudējumu, ko radījusi tuvinieku nāve. Veselību graujoši smagi pārdzīvojumi vecākiem, izirušas jaunās ģimenes, bez tēva palikusi meitiņa un nesamaksājamas parādsaistības raksturo postu, kurā nonākuši apgādniekus zaudējušie.
