Ja numismāta Ingus Skrindas monētu kolekciju mērītu svara vienībās, to varētu izteikt piecos kilogramos.
Pirms viesošanās «Ziņu» redakcijā Ingum bija 505 monētas, bet pēc – 513. «Daudzas pie manis tā arī nonāk – paziņas vai draugi brauc uz ārzemēm un, zinot, ka monētas krāju, pēc ceļojuma atdod naudu man,» stāsta 22 gadus vecais puisis.«Fiškas» arī apaļasIngus ir lubānietis, bet pašlaik studē lauksaimniecības enerģētiku LLU Tehniskajā fakultātē. «Kad beidzu arodskolu, vajadzēja izvēlēties, kur mācīties. Tā kā Jelgavā esmu bijis jau iepriekš, pilsētu pazinu, tā mani piesaistīja, tāpēc citā augstskolā dokumentus nemaz nesniedzu,» stāsta Ingus, kuram ar augstskolas absolvēšanu saistās arī cits mērķis – viņš līdz tam laikam vēlas sakrāt 1000 monētu. Monētu kolekcionēšanu Ingus iedala divos posmos: «Pamatskolā visi kā traki ņēmās ar «fiškām», es, protams, arī. Tad mainīšanas procesā sāka parādīties pirmās monētas, laikam tāpēc, ka tās arī ir apaļas. Arodskolā kolekcionēšanu nedaudz piemirsu, bet pagājušā gada maijā atkal atsāku.» Pagājušā gada pavasarī viņa kolekcijā bija 160 monētu, kuras glabājās lielā puķu sīpolu maisiņā, kas nedaudz atgādināja sieviešu tīkliņa zeķubikses. Taču tādā veidā monētas bija grūti parādīt citiem, tāpēc mamma Ingum dzimšanas dienā «nosponsorēja» albumu monētām. Pašlaik viņam ir četri albumi, kas kopā sver ap pieciem kilogramiem, to vērtība – ap pieciem simtiem latu. Ingus atzīst, ka daudzi pieaugušie, uzzinot par viņa hobiju, ir pārsteigti, bet arī priecīgi, ka jauns puisis atradis sev interesantu nodarbošanos.Apmaina pret aluVienas no pirmajām krājumā bija padomju laika monētas. Tās atrastas gan mājās, gan izraktas piemājas dārza ravēšanas laikā – savulaik tur atradies zoles spēlēšanas galds, pie kura sabiris daudz monētu. Vecākā monēta izlaista 1798. gadā Krievijā. To Ingus dabūja no kādas jelgavnieces. «Daudzi cilvēki neapzinās, ka viņiem mājās glabājas vērtība. Arī šajā gadījumā sieviete gribēja naudu man uzdāvināt, taču, tā kā ir dārga, par to samaksāju,» pateicīgs ir Ingus.Tos, kuriem mājās aizķērušās kādas monētas, puisis aicina neaizrauties ar slīpēšanu vai tīrīšanu. «Ja ir doma kādreiz tās uzdāvināt vai pārdot kolekcionāriem, labāk nedariet neko, jo katra mehāniskā darbība samazina monētas vērtību,» viņš atzīst un piebilst – savulaik, strādājot kokzāģētavā, pie viņa nonākusi sena pieckapeika. «Kolēģa mamma to bija izrakusi savā dārzā. Viņš, labu gribēdams, pārgāja pāri ar smilšpapīru – un piecinieks nemaz nebija redzams. Tikai, salīdzinot izmēru un izlaiduma gadu, sapratu, kas tā ir par naudu,» stāsta students, atklājot, ka toreiz kolekcijas vienību iemainījis pret alus pudeli, ko lūdzis kolēģis.Pats monētas viņš tīra ar zobu pastu, īpaši pateicīgs šajā ziņā ir sudrabs. «Draugs lasījis, ka universāls līdzeklis ir etiķis, to gan neesmu izmēģinājis. Arī ar kolu monētas tīra, bet īpaši vērtīgām lietpratēji iesaka to neizmantot,» viņš stāsta par citu pieredzi. Izzina internetāNesen Ingum izdevies savākt visu Ulmaņlaiku monētu komplektu – tajā ir divu veidu viensantīmnieki, divi dažādi divsantīmnieki un sudraba pieclatnieks. Protams, kolekcijā ir arī visi apgrozībā pašlaik esošie lati, dažas jubilejas monētas. «Ir cilvēki, kas, apskatot tieši Latvijas atvērumu albumā, teikuši – krīzes situācijā var ar kolekciju aiziet uz veikalu,» smej Ingus.Lai zinātu, kādām monētām jābūt katrā no komplektiem, puisis meklē informāciju internetā. Tā kā par īstu kolekcionāru viņš sevi neuzskata, dažādus numismātikai veltītos forumus un pasākumus vēl neapmeklē. Savukārt monētu iegādē palīdz gan sludinājums kopmītnēs, gan interneta izsoļu vietne «Ebay», ko viņš sācis lietot pirms deviņiem mēnešiem. Jelgavā iecienīta vieta pirkumiem ir lombards «E-lats». «Taču, tā kā esmu tikai students, katru savu pirkumu pārdomāju, jo brīvu līdzekļu nav daudz,» atzīst puisis.Īpašākas monētas«Svaigākie» kolekcijā ir peso no Kubas. «Sieviete, kas naudu atvedusi, stāstījusi, ka vietējie iedzīvotāji lieto viena parauga naudu, bet ar tūristiem jānorēķinās citā. Man ir paveicies – tagad kolekcijā ir arī trīs peso, ko parasti lieto tikai vietējie,» priecīgs Ingus.Numismātam ļoti patīk mūsdienu vienlatnieks ar Nameja gredzenu, kas pirkstā ir arī Ingum pašam: «Laikam latviešiem tas ir ļoti īpašs simbols.» Mīļi viņam ir pagājušā gadsimtā apgrozījumā bijušie 20 franki – to centrs ir zeltīts, apkārt hroma un niķeļa sakausējums, bet monētas mala – arīdzan zeltīta. Arī Izraēlas desmit šekeļi piesaista. «Jaunajam Anglijas monētu komplektam ir kāda īpatnība – saliekot uz galda visu komplektu noteiktā kombinācijā, var ieraudzīt Anglijas ģerboni, jo uz katras monētas ir attēlota noteikta daļa,» par īpašām monētām stāsta Ingus.Puisis savā īpašumā labprāt saņemtu kādu Īslandes vai Vatikāna monētu. Lai arī igauņi ir kaimiņi, visa Igaunijas eiro komplekta Ingum vēl nav. «Papīra nauda gan mani neinteresē, jo monētu var labāk izjust. Banknotes arī vairāk nolietojas,» skaidro viņš.Mainās ar citiemNesen Ingus nosūtījis latus kolekcionāriem uz Kanādu un Itāliju, taču paša krājumā palicis vēl daudz naudas vienību, ko varētu tirgot un mainīt. Mainīšanos ar citu valstu kolekcionāriem gan traucē noteikumi – uz dažām valstīm nevar sūtīt konkrēta metāla izstrādājumus. Interese par monētām ir lielaRolands Bartaševics, SIA pārstāvis Jelgavā interese par monētām brīžiem pat ir daudzkārt lielāka nekā Rīgā. Cilvēki iegādājas gan Latvijas Bankas (LB) un citu valstu izlaistās jubilejas un piemiņas monētas, gan meklē dažādas jau vairs apgrozībā neesošas monētas. Piemēram, 2010. gadā LB izlaistā viena lata sudraba monēta «Hercogam Jēkabam 400» vispieprasītākā bija tieši bijušās hercogistes galvaspilsētā un hercoga galvenajā rezidencē Jelgavā. Vēl jārēķinās, ka līdz ar eiro ieviešanu šo vēsturisko monētu vērtība tikai augs. Turklāt pamazām tuvojamies simtgadei, kopš tika kalti pirmie Latvijas sudraba un zelta lati. Tos iegādājoties, cilvēki rīkojas patiesi prātīgi, jo saprotams, ka šo monētu vērtība ar katru gadu augs ne tikai attiecīgo cēlmetālu cenu celšanās ietekmē, bet arī vēsturiskā pienesuma dēļ.
